Mūsu organisms ir pārsteidzošs: pat šķietami “liekie” orgāni vai dīvainas un pirmajā brīdī bezjēdzīgas reakcijas pagātnē ir izpildījušas svarīgas funkcijas.

Mēs atradām atbildes uz dažiem uzdotajiem jautājumiem par cilvēka ķermeni.1

Kāpēc mēs smejamies?

Dažreiz mēs smejamies pat tad, kad nekas smieklīgs nenotiek. Šis kods ir vecs kā pasaule, kas nozīmē: “Viss ir lieliski”. Zinātnieki pieļauj, ka smiekli attīstījās vēl cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu kopējiem senčiem, un no sākuma bija pilnīgi dabiska reakcija uz kaut ko patīkamu. Vēlāk smiekli pārvērtās par signālu, ka nav nekādu biresmu, visas pamatvajadzības ir apmierinātas un var vienkārši atslābināties.2

Kāpēc jūsu draugs ir tik izvēlīgs pret ēdienu?

Iespējams, viņam piemīt gēns, kas palīdzēja mūsu sugai izdzīvot. Visticamāk, uz jūsu uzticamā drauga mēles ir izvietoti daudz vairāk garšas receptori nekā cilvēkam vidēji. Senāk tā bija brīnišķīga spēja: atpazīt indīgu ēdienu tajos laikos varēja tikai pēc tā rūgtās piegaršas.3

Kāpēc mēs baidāmies no kutināšanas?

Kutināšana māca mūs aizsargāt savas visjūtīgākās vietas (parasti uz kakla un zem ribām). Šīs vietas ir ne tikai visjūtīgākās, bet arī visatvērtākās uzbrukumam. Primāti iemācījās kutināt savus bērneļus, lai viņi ātrāk pierastu aizvērt šos punktus, un tādējādi iegūtu lielākas iespējas aizsargāties un izdzīvot.4

Kam mums alerģija?

Tā ir atlikusī aizsardzība no nāvējošām saslimšanām. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, runa ir par hiperaktīvo imūnsistēmu. Lai izdzīvotu, mūsu seno senču organisms atbildē uz dažādiem patogēniem sāka izstrādāt antiķermenīšus. Tas ir saglabājies līdz pat mūsu dienām.

5
Kāpēc mēs sarkstam?

Sarkt prot tikai cilvēki. Un šī spēja arī bija vajadzīga, lai izdzīvotu. Tas ir neverbāls signāls par to, ka mēs kaut ko esam izdarījuši ne tā, un tam piekrītam. Zinātnieki uzskata, ka tāds signāls palīdzēja mūsu senčiem izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem: “aizvainotais” cilts loceklis ar lielajiem muskuļiem redzēja, ka mēs jau visu sapratām, un kauties nav obligāti…6

Kāpēc mūs kaitina nagu skrāpēšana pa stiklu?

Mūsu smadzenēm tas ir briesmu signāls. Zinātnieki atzīmēja, ka kaitinošās skrāpēšanas frekvence atbilst tai frekvencei, kurā kliedz pērtiķi makakas, ja grib brīdināt radiniekus par briesmām. Ir teorija, ka mūsu senčiem ir bijusi tieši tāda pati “apsardzes” sistēma.7

Kāpēc cilvēku mazuļi ir tik bezpalīdzīgi?

It īpaši salīdzinājumā ar lielāko daļu citu sugu jaundzimušajiem. Tas viss mūsu milzīgo smadzeņu dēļ: zīdaiņiem ir tik liels galvaskauss, ka viņiem nākas pamest mātes vēderu agrāk, nevis tad, kad viņi būtu pilnībā gatavi patstāvīgai izdzīvošanai šajā pasaulē. Savādāk galviņa vienkārši nevarētu iziet cauri dzemdību ceļiem.

8
Kāpēc pirksti ūdenī sakrokojas?

Tas ir nepieciešams, lai palielinātu saķeri ar slapju virsmu. Laboratorijas pētījumi apstiprina, ka sakrokojušies pirksti atvaira lieko šķidrumu, gluži kā protektori uz automobiļu riepām.

9
Kāpēc cilvēkiem uz ķermeņa gandrīz nemaz nav matu, atšķirībā no citiem primātiem?

Ir uzskatīts, ka tajā vainojami parazīti. Biezais vilnas “kažoks” tiem ir ideāla vide. Bet, tā kā cilvēki izdomāja apģērbu, biezie mati, kas aizsargāja no aukstuma, palēnām nevajadzīgi izkrita. Ar laiku āda bez matiem tika asociēta ar labu veselību un pievilcību.10

Kāpēc mēs varam aizrīties ar ēdienu?

Aizrīties var tikai cilvēki. Un tā diemžēl ir maksa par mūsu spēju skaidri runāt. Balss saites ir izvietotas pie pašas balsenes pamatnes; šaurā balss sprauga ļauj mums izdot plaša diapazona skaņas. Bet nedaudz zemāk par balseni ir izvietots barības vads, bet nedaudz augstāk – aizdegune, un liels ēdiena gabals var iestrēgt šaurajā balss sprauga un aizturēt gaisa padevi.

11
Kam mums aklā zarna?

Mūsu senči ēda daudz rupju augu pārtiku. Aklā zarna ir aklā kuņģa turpinājums – tas ir orgāns, kas ir ļoti svarīgs visiem zālēdājiem: tas piedalās augu celulozes pārstrādē. Tagad jau mēs vairs neēdam tik daudz neapstrādātu augu pārtikas, un gan aklais kuņģis, gan aklā zarna ir zaudējuši savu sākotnējo nozīmi. Tomēr aklā zarna joprojām izstrādā noderīgas baktērijas, kas nepieciešamas normālai zarnu darbībai.  Cilvēkiem, kuriem ir izoperēta aklā zarna, piemēram, ir grūtāk atjaunot zarnu mikrofloru pēc saslimšanas ar jebkādu infekciju, bet mūsdienu medicīna ļauj kompensēt to ar zāļu palīdzību.12

Kāpēc ziemā mums ir tik garlaicīgi?

Iespējams, daudziem ir pazīstamas tā saucamās ziemas ilgas, kad gribas ietīties segā un tā mierīgi nosēdēt visu ziemu. Tas mums nāk no mūsu senčiem, kuriem tas varēja būt saistīts ar dzimtas turpināšanos. Siltā vasara bija aktivitātes un bagātīga ēdiena laiks, kā arī labvēlīgs laiks mazuļa ieņemšanai. Bet ziemā cilvēki nebija tik aktīvi, un sievietēm bija vieglāk iznēsāt bērnu.

avots: AdMe.ru
Komentē
Nav komentāru

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Dieviete.lv,  noteikumi, [email protected] 2017

or

Log in with your credentials

Forgot your details?

X