4 C
Rīga
piektdien, 19 aprīlis, 2024

Lasītājas stāsts: Viņš meloja, ka mīl mani, es sameloju, ka mīlu citu

 

Es vēlos pastāstīt stāstu no savas dzīves. Par kādu mīlestību, kura dzīvoja tikai manī. Es viņā iemīlējos jau tad, kad viņš to pat nenojauta. Viņš tikai izlikās, bet es ticēju.

Mēs bijām pazīstami jau sen. Bieži redzējām viens otru – kādā pasākumā vai vienkārši uz ielas. Es beidzu skolu un izlēmu, ka jāapgūst arī kāda profesija. Tas bija 4.septembris, kad es devos uz skolu un pēkšņi pa ceļam ieraudzīju Viņu. Viņš sēdēja autoostā un gaidīja. Es nespēju atraut no viņa savu skatienu! Viņš šķita, kā neviens cits – mierīgs, skaists, valdzinošs, kluss… Pienāca autobuss un izrādījās, ka mums galamērķis ir kopīgs.

Mēs aizbraucām līdz skolai un man viss šķita tik dīvains un svešs. Bet, tā kā tur bija arī Viņš, mans skatiens visu laiku viņam sekoja. Es kā muļķīte domāju, ka viņš to nepamana, bet, redz, zināja gan. Man viņš ļoti patika!

Tā nu reiz sanāca, ka viņš man uzrakstīja, bet es atbildēju pavisam neitrāli, lai čats ātrāk beigtos. Bet vēlāk kontaktu atjaunojām un pat satikāmies. Es centos atturēties no šīs mīlestības un vilinājuma, bet viņam izdevās iekļūt manā sirdī. Pēc kāda laika kļuvām par pāri. Jā, laiks, ko pavadījām kopā, bija lielisks, un tagad es atdotu jebko, lai tas nebūtu beidzies. Mūsu starpā arvien biežāk izcēlās strīdi, biežāk dusmojāmies, bet ātri to visu arī aizmirsām.

Es vēl tagad domāju, ka mēs bijām ideāls pāris un sirds dziļumos es viņu vēl joprojām mīlu. Bet es arī zinu to, ka mani viņš nemīlēja…

Mēs izšķīrāmies manis dēļ. Es daudz viņam meloju. Es nekad dzīvē tik daudz nebiju melojusi… Bet, kāda tam nozīme, ja viņam pret mani jūtu tāpat nebija? Viņš meloja, ka mīl mani, kad es to uzzināju, sameloju, ka mīlu citu. Varbūt, ja mūsu ceļi nebūtu šādā veidā šķīrušies, viņš būtu mani iemīlējis… Es tiešām vēlos, lai viņš man piedod visu, ko esmu nodarījusi, un es ceru, ka ar to citu viņš ir laimīgs.

Ko es no šī visa esmu iemācījusies? Nemelo, jo melu dēļ zūd uzticība. Mēģināsi teikt taisnību, bet tev vairs neticēs. Jā, sirds vēl joprojām sāp, bet es priecājos, ka vismaz uz īsu brīdi viņš bija mans…

 

Autors: Dieviete.lv lasītāja

 

Padalies ar savu pieredzes stāstu arī Tu! Sūti to uz dieviete@dieviete.lv

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.