BRĀLIS NEŽĒLĪGI NODUR SAVUS MAZOS DVĪŅUBRĀĻUS, BET AR TO VISS NEBEIDZĀS

0000

Tā bija parasta diena, kad nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi. Viss sagriezās kājām gaisā, kad māte un tēvs pārradās mājās, lai ieraudzītu asins stindzinošu slaktiņa ainu.

Skats, kādu ieraudzīja māte, vairs nav izdzēšams no viņas atmiņas. Tas vajā viņu ikdienās gaitās, darbā un miegā. Papildus tam, vēl ir mūžīgais jautājums- kāpēc?

Tā bija liela ģimene- māte, tēvs, vecākais dēls, Džonatans, 21 gads, dvīņu pāris Padijs un TomToms, 9 gadi, un mazākie puikas, Džimijs, 5 gadi, un Martins, 4 gadi. Izmeklēšanas rezultātā atklājās briesmīgās dienas ritējums.

Vecākais brālis, Džonatans, tajā dienā bija paņēmis visus savus brāļus, lai aizvestu tos uz parku un nopirktu saldumus, tad aizveda viņus mājās. Pēc kādā laika, kaimiņš, strādājot pagalmā, pamanīja, ka viņa virzienā dodas viens no mazākajiem kaimiņiem, Džimijs.

Džimijs teica: “Mans brālis nogalināja manus brāļus.” Sākumā kaimiņam šķita, ka tas ir neveiksmīgs joks, bet, tad Džimijs satvēra viņa roku un aizveda uz notikuma vietu. Īsi pēc tam tika ziņots atbildīgajām iestādēm: “Ātri brauciet šurp! Bērni ir miruši- viņi atrodas mājās un viņš viņus ir nodūris.”

Vecākais brālis Džonatans katram dvīņu brālim bija iedūris aptuveni 40 reizes, sadurot plaušas, sirdi un traheju. Pāris brūces tika klasificētas kā pašaizsardzības brūces. Tas nozīmē, ka mazais Padijs vēl bija cīnījies par savu dzīvību līdz pēdējam elpas vilcienam. Tomēr tas viss bija velti, jo Džonatans abus brāļus atstāja bez dzīvības pazīmēm ģimenes mājā.

Pats Džonatans devās uz netālo upi, iemeta divus nažus upes gultnē un pats sev atņēma dzīvību. Bija zināms, ka viņa bija izrakstīt anti depresanti un nomierinošie medikamenti, bet viņa asinīs tie netika atrasti.

Džonatana ārsts komentēja: “Tā ir liela traģēdija. Kā jau jauns puisis būdams, viņš pārtrauca medikamentu lietošanu, viņam kļuva sliktāk un šāds ir rezultāts.”

boy killer māte

Ģimenes mātes atzīst: “Negaidiet, kad depresija pārņems jūsu un jūsu mīļo cilvēku dzīvi. Tas pats no sevis nepāriet. Runājiet ar kādu! Noteikti pasaulē ir vismaz viens cilvēks, kurš būs gatavs uzklausīt un palīdzēt. Mēs to nokavējām un tagad katra diena liekas kā miljons gadi, kad mums vairs nav blakus savu mīļo.”

osta1

Komentē
Nav komentāru

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Dieviete.lv,  noteikumi, info@dieviete.lv 2016

or

Log in with your credentials

or    

Forgot your details?

or

Create Account