eskorts

Kad meklēju interesantu tēmu, kurā dalīties ar tevi, lasītāj, nejauši uzskrēju Latvijas eskorta meiteņu interneta lapai. Tēma skaidra – eskorta meitenes stāsts par to, kā viņa līdz šim nonāca, un kāds ir šis darbs. Atlika vien atrast starp meitenēm kādu, kura labprāt padalītos savā stāstā. Lūk, piedāvāju Natālijas (vārds mainīts) pieredzes stāstu.

Par eskorta meiteni kļuvu agri – 22 gadu vecumā, kad biju nonākusi lielās nepatikšanās – sapinos ar nepareizo puisi, viņa dēļ nācās izstāties no augstskolas, zaudēju visu, kas man piederēja, pazaudēju mājas un iegrimu lielos parādos. Patiešām – LIELOS.

Mētājos no viena hosteļa otrā, biju bez darba. Bija jāizdomā, kā nenonākt uz ielas un kā nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu izdzīvot, kamēr tieku atpakaļ uz strīpas. Izveidoju profilu, tiku pie eskorta vārda, sameloju par vecumu un tā tas sākās.

Mans pirmais “darbiņš” bija kāda bagātnieka mājā. Biju šausmīgi nobijusies. Viņš mani sagaidīja un tad aizgāja uz kaut kādu slepenu telpu, un kādu laiku nenāca laukā. Kad iznāca, viņam rokā bija šļirce ar kaut kādu šķidrumu. Viņš nāca tuvāk un man iestājās panika, jo likās, ka viņš mani sazāļos. Tā vietā viņš šo šķidrumu ielēja savā glāzē. Tā bija oksisviestskābe (GHB). Tā ir narkotiska viela, kas rada noreibušu sajūtu bez piedzeršanās. Tā iedarbojas arī uz libido – jūties nogribējies. Tajā naktī nopelnīju 450 LS (tik sen tas bija).

Man šis darbs iet no rokas, jo man ir augsts libido, tomēr tik biežs sekss novedis pie tā, ka tas man vairs neizraisa sajūsmu. Protams, arī man tā ir kaut kāda bauda, bet vairāk koncentrējos uz to, ko klients vēlas. Žēl, ka šis darbs mazinājis manu interesi arī par smukajiem puišiem, jo visi liekas kā klienti. Taču ieguvums pavisam noteikti ir lielā pieredze seksā – esmu kļuvusi ļoti prasmīga, un mani ir grūti pārsteigt.

Lielākā daļa manu klientu ir gados vecāki bagātnieki. Nereti viņi ir visai jauki, izturas labi, ved uz restorānu, grib uzzināt manu stāstu, kā es līdz šai profesijai (jā, tā ir profesija) esmu nonākusi, un viņiem nereti patīk daudz mīļoties un čubināties gultā, ne tikai sekss.

Laiku pa laikam uzrodas kāds jaunāks eksemplārs, kas grib, lai nolaižu zemāku cenu vai to daru vispār bez maksas. Domā, ka ir jauni, tāpēc nevajadzētu tik daudz maksāt. Bet tādus es ātri atšuju. Ja jauniešiem maize veikalā nav lētāka kā pensionāriem, kāpēc lai es būtu?

“Kas tev patīk?” ir viens no biežāk dzirdētajiem jautājumiem. Diezgan loģiski, jo viņi vēlas dzirdēt atbildi, ka man patīk sūkāt viņu locekļus. Bet prātā atbilde man vienmēr ir: “Nauda, man patīk nauda, onkulīt.” Vēl viens pat pārāk bieži uzdots jautājums ir :”Vai es nodarbojos ar seksu bez prezervatīva?”. Protams, nē. Tieši tāpēc es joprojām esmu vesela un neesmu saķērusi STS. Nesaprotu, kāpēc cilvēki grib seksu bez prezervatīva ar kādu, kurai ir lielākā iespēja būt slimai ar STS. Dīvaiņi.

Reizēm nākas pildīt dīvainas seksuālās fantāzijas, piemēram, reiz man kāds puisis lika ierodoties atnest 2 suņa kakas un likt viņam tās apēst. Viņš teica: “Piespied mani tās apēst pat tad, ja es vemju.” Ja šī nav traka priekšspēle, tad es nezinu, kas ir.

Seksa laikā mani pārņem dažādas emocijas : reizēm man ir garlaicīgi, reizēm pretīgi, reizēm ir forši un man patīk, bet visbiežāk es nevaru sagaidīt, kad tikšu prom no turienes. Tomēr jābūt godīgai – sajūta, kad turu rokās žūksni naudas par to, ka ar kādu esmu pavadījusi stundu, ir atkarību izraisoša. Tas ir to vērts.

Kas vēl ir interesanti – man vienmēr ir tāda silta sajūta sirdī, kad esmu kādu padarījusi laimīgāku. Daudziem klientiem vienkārši nav kompānijas, tādējādi šī kļūst par diezgan cēlu profesiju. Es mainu vai uzlaboju cilvēku dzīves, jo visiem vajadzīga saikne, intimitāte un sekss.

Tiesa, es negribu strādāt par eskorta meiteni visu mūžu, man ir sapnis, ko vēlos piepildīt. Kad būšu pietiekami iekrājusi, lai varētu dzīvot mājās, pieķeršos sava sapņa īstenošanai. Pašlaik tā pavisam noteikti ir interesanta pieredze. Eskorta meitenes darbs patiesībā nav tik slikts, kā domāju, pirms sāku par tādu strādāt. Esmu lepna, ka man ir izdevies vienai izdzīvot un uzturēt pašai sevi.

Es varētu stāstīt vēl bezgalīgi daudz dažādus stāstus, bet, kas par daudz, tas par skādi. 😉

 

 

Natālijas stāstu uzklausīja Dieviete.lv redaktore Lapsa

Komentē
Nav komentāru

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Dieviete.lv,  noteikumi, info@dieviete.lv 2017

or

Log in with your credentials

Forgot your details?

X