preview-650x341-98-1460110630

Daudzas problēmas cilvēku dzīvē notiek galvas dēļ. Galvā dzīvo dīvaini priekšstati, kas traucē cilvēkiem dzīvot.

Piemēram, dažiem vīriešiem galvā dzīvo interesants priekšstats: ja sieviete ir mājās ar bērniem, tad viņa visu laiku atpūšas un atslābinās.

Tāpēc vīrietis gaida, ka sieva viņu sagaidīs mājās no darba laimīga, neticami atpūtusies, svaiga, jautra, kaut kādā ziņā pat nogurusi atpūsties. Sagaidīs, saprotams, ar ideālām vakariņām, nomazgās kājas (pēc sengrieķu tradīcijām). Labi, par kājām es pārspīlēju, bet par pārējo gan nē.

Un vīrieti kaut kādā ziņā var arī saprast. Viņš strādā kā vergs, lielāko daļu naudas no šādas strādāšanas netērē pats priekš sevis, bet gan sievai un bērniem, tad nu viņš arī pieņem, ka no sievas puses ir pelnījis dievbijību. Lūk, citāti: “Kas, viņai grūti, vai? Es atnāku mājās, tad arī sagaidi mani, kā pienākas!”

Tā kā sieviete neko no augstākminētā nedara, vīrietim tā ir traģēdija un viņš ir apjucis. Rezultātā var rasties lēmums: “Viņa mani nemīl, viņa mani neciena, šajā mājā nav mīlestība!” Nu un tālāk – mīļākā, šķiršanās, grūtības saziņā ar bērniem un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Būšana dekrētā ir grūtāks pārbaudījums, daudz grūtāks, nekā darbs.

Lūk, 5 pierādījumi:

  1. Tu neko nekontrolē.

Pilnai laimei cilvēkam ir ļoti svarīgi kontrolēt savu dzīvi. Kontrole pār savu dzīvi vistiešākajā mērā ietekmē veselību, laimi un veiksmi cilvēka dzīvē. Bet, kas ir kontrole? Tas ir savu lēmumu pieņemšana, un sekošana tiem.

Sievietei, kura atrodas dekrētā, ir pat ļoti niecīga izvēles iespēja pieņemt savus lēmumus un tiem sekot. Lūk, izdomāja, ka viņa paēdīs pusdienas, kamēr bērns guļ, veiks vēdera preses vingrinājumus. Bet bērns še tev – neaizmiga. It kā jau staigāja, gan ēda, bet bērns neguļ, laimīgi dūdo.

Vai arī – sieviete nolēma piezvanīt draudzenei, kamēr bērns spēlejas ar savām mantiņām. Tikko viņa uzsākusi sarunu – bums! – kaut kas saplīst, bērns raud, vajag glābt.

Kaut kas tāds sievietei dekrētā notiek divreiz biežāk nekā vīrietim darbā, un tas briesmīgi nogurdina.

  1. Tev nav rezultāta.

Darbā – darījums, noķerts noziedznieks, sataisīts krāns, iziets maršruts, bet mājās – nekas. Sieviete nomazgāja traukus, pēc pusstundas sakrājusies kaudze izlietnē. Izmazgāja grīdu – atkal bērni izlēja pienu un izsmērēja plastilīnu. Nekāda rezultāta.

Vēl vairāk, bieži vien sieviete nemaz nevar pabeigt iesākto lietu. Izņēma veļu no veļasmazgājamās mašīnas, nepaspēja izkarinat – vajag nomainīt autiņbiksītes. Nomainīja, nepaspēja atgriezties pie veļas, jo bērns gribēja ēst. Pabaroja – bērns lūdz paspēlēties, kā viņam atteiksi? Rezultātā veļa guļ grozā un žūst, kā nu vien prot.

Un, kad nav rezultāta, nav “dopamīna pastiprinājums”. Vienkāršāk sakot, organisms nesaņem apbalvojumu par savu darbu, un psihologu iemīļotais nosacījums nenotiek. Tas savukārt samazina motivāciju uz tādām lietām. Tas nospiež un viegli var veicināt visparastāko depresiju. 

  1. Darbā – pateicība, bet mājās – nekas.

Labi, ja bērni ir vairāk vai mazāk izaugušu, un paši var saprast, ka mammai ir jāpasaka paldies. Bet, ja nav? Pateicība cilvēkam ir svarīgs stiprinājuma (tai skaitā augstāk minētais dopamīns) moments. Nav pateicības – nav arī motivācijas kaut ko darīt tālāk.

Īpaši slikti, ja arī vīrs nesaprot, ka sievietei dekrētā vajag pateikties trīs reizes biežāk nekā parasti. Tas tikai pastiprina depresijas rašanās apstākļus.

  1. Darba ilgums – vairāk nekā 12 stundas.

Dekrēts – tas jau nav tikai spēlēties ar bērniem un dzīvoties. Tas nozīmē arī pa māju saimniekot – tur pagatavot, tur notīrit, to izmazgāt. Un turklāt arī naktīs celties, jo vīram rīt ir agri jāceļas, un viņam ir svarīgāk izgulēties (un tas kaut kādā ziņā tā arī ir). Tad arī sanāk, ka darba diena sievietei dekrētā ir daudz garāka nekā vīrietim. Kas, pēc manām domām, ir diezgan netaisnīgi.

  1. Saskarsmes un atbalsta samazināšanās.

Sievietei dekrētā saskarsme ir maz. Tā tikai liekas, ka viņai plašs saziņas laiks – tās pašas māmiņas bērnu laukumā. Sieviete, aizejot dekrētā, izkrīt no ierastā saziņas lauka un, pirmkārt, kaut kādu laiku pierod pie šīs situācijas, un, otrkārt, ne vienmēr var atrast saziņu, kas būtu ar tādu pašu atklātību, kā tas bija agrāk. Biedrenes bērnu laukumā tomēr ne vienmēr otru laiž sev tuvu klāt un ļaujas atklātai sarunai no sirds.

Lūk arī sanāk, saziņa it kā ir daudz, bet tās kvalitāte manāmi pieklibo salīdzinājumā ar to, kas bija (varbūt, protams, arī pieaugt – tā arī notiek).

Ko gan vīriešiem ar to visu tagad darīt?

  • Zināt, ka dekrēts – tas ir smags pārbaudījums. Jau šī fakta apzināšanās palīdz adekvāti izturēties pret visām šī perioda grūtībām un sarežģījumiem.
  • Pēc iespējas vairāk atvieglot sievas dzīvi. Jā, vīrietim pēc darba gribas atpūsties, un sievietei taču arī. Būs tikai godīgi, ja abiem darba diena būs gara, kurā katrs dara pēc iespējas vairāk. Tāda ir audzināšana, bērniņ, te tā ir.
  • Atcerēties, ka sievai īpaši nepieciešama pateicība un atbalsts, un dot to visu pēc iespējas vairāk.
  • Regulāri iedor sievai “brīvdienas”, lai viņa varētu satikties ar draudzenēm vai vienkārši vienatnē pastaigāties pa parku (tāda pastaiga, starp citu, na tas sliktākais veids, kā palielināt kontroli pār savu dzīvi – gribu pastaigu, kaut vienu stundu nedēļā, bet kontrolēju!).
  • Sievietēm: iedot vīram šo izlasīt. Uzreiz, protams, viņš nepiekritīs, bet pēc tam, kad visu apdomās, pieņems pareizo lēmumu.
avots: adme.ru
Komentē
1 komentārs
  1. Elīna 8 mēneši ago

    Kārtējās, noniecinātās māmiņas raksts. Pati arī eju tam cauri.
    Šī lieta..- Kad Tu, sevi izspied sausāku kā citronu, bet apkārtējie to pilnībā nemana. Kas pie tā vainīgs? Māte, kura visu mēģina paspēt izdarīt, lai tikai citiem, protams, protams, arī sev (Jo pašsajūta atkarājās no tā ko citi par tevi padomās, šī sekošana vispārpieņemtajiem- kā būt pareizai mātei, principiem) izpatiktu. Zin! Ir tāda baigā štelle…..ja Tu, māte, esi vāja un ņem to apkārtējo viedokli sevī….tā var ..izdegt, nu tiešām ….izdegt.
    Vai no tā, ka Tu (māte) izlasīsi kādu šādu rakstu, komentāru tev paliks vieglāk…?…iespējams nē, varbūt uz brīdi, jo tu kā cilvēciska būtne meklē….vai tas, kas notiek ar tevi ir normāli….jo ja tā notiek arī citām, tas tikai nozīmē, ka ar tevi viss ir it kā kārtībā. Tā tu, kādu brīdi uzcelies kājās, mēģini parādīt ģimenei savu nostāju, un beigās….to- Viņu ir tik daudz, to kas tev pateiks – šitā vaig, tā nevajag, tas nav izdarīts, tā būtu jādara. Un. Tu salūzti, un mēģini turpināt vergot…Nu ja, vergot. Kas gan cits tas ir, dari visu pretī saņemot Jumtu virs galvas, ēdienu un pārējās pirmās vajadzības preces.
    Vai vainīgi ir citi, ne mēs (mātes)? Var jau būt. Bet viņi jau tikai akli seko ētikas principiem, citu dzīves stilam….vai viņi paši nav tādi kā mēs, vai vismaz bijuši šādā posmā? Noteikti ka ir! Viņi tikai izliekas un slēpjas- Cik labi viņi ir, kā viņi visu māk-… tā ir maska. Var būtu izvērtējiet katru, šo..KĀ Būt pareizi…ar savu galvu, nu nav tā, ka tam otram vienmēr ir taisnība. Pirmām kārtām cieniet sevi, vismaz centieties…. Lieliski, ja otra pusīte saprot Jūsu vērtību un atbalsta Jūs…ja nē, Jums jāsāk ar sevi, jāparāda, ka jūs esiet līdzvērtīgi. Un galvenais šajā cīņā nesalūzt un nepadoties, vai arī pēc kritiena celties kājās…..Galvenais, piedodiet,….”neizdr**iet” mātes lomu- tā nav,… nu nav verdzene, kompakta persona ( istabene, pavāre, ārste, friziere, elektriķis, santehniķis…utt) tā ir persona, kas varētu Būt jeb kas, strādāt par jeb ko, bet šajā dzīves posmā viņa, šī brīnumsieviete, labprāt visu atliek, lai tikai kvalitatīvi izaudzinātu divu…DIVU DIVU cilvēku kopējo bērnu. Un tas, ko viņa mājās dara vai nedara….tas ir tikai dzīves pielikums…… Ja TU Vīrieti vēlies uztaisīt bērnu kādai, lai tikai dabūtu Sev atpakaļ māti ( kura sagaidīs tevi vairs ne no skolas, bet no darba ar siltām pusdienām) un tu negribi cienīt šo jauno sievieti, kā personību, kas velta savu dzīvi kopēju bērnu audzināšanā, ja tu nesaproti, ka viņai nav jādara viss, tas ko “citas sievas gan dara”….Varbūt nevajag? Varbūt nevajag tev nedz sievu nedz bērnus……Nu nes to naudu savai mammai, lai gludina tavas “zeķes”, sagaida ar siltām vakariņām. Nu padomā, būs ērtāk,….nebūs kas mūždien aizbildinās- ka nepaspēja, jo mazais trīs reiz piekakāja pamperu, tikko izvēmās….nepaspēja tev vakariņas sagatavot….. Nu padomā…..Tad arī mazāk būs ģimeņu ar nelaimīgā, izdzītām sievietēm, stresainiem, neadekvātiem bērniem…Jā arī bērni šo ģimenes modeli nes sevī….. Nu padomā……Vai Tu esi spējīgs novērtēt, to ka tava sieviete nav tava māte un ka viņa atliek malā visu…..visuu, lai sniegtu rūpes un mīlestību bērniem, Jūsu kopējiem bērniem- tiem bērniem, kas ir patiesā dzīves jēga…..?
    Sievietes…tas kas mēs esam, kur nokļūstam- diemžēl ir atkarīgs vienīgi no mums. Ja mēs uzsākot attiecības neparādam savu nostāju, savu gribu un vispār savu vērtību…tad ir grūti attiecībām ritot pierādīt pretējo. Diemžēl, šī apskatītā problēma ir neveiksmīgs ģimenes modelis, disharmonija, te nav runa tikai par “visu neizdarošo māti”, te ir runa gan par “dzīves” neizskoloto tēvu, viņa akmens laikmeta domāšanu. Te ir runa par apkārtējo iespiešanos ģimenes dzīvē…jo nav mūra, kas to sargātu. Nav saskaņas. Cieš bērni. Mums visiem ir jāiemācās novērtēt to- ka mums ir kāds….viņš tūlīt arī var nebūt, un nebūs jāraizējās par pamperu maiņu…..Jūs saprotiet….šī problēma nav sekla…..viņa ir globāli dziļa, šī cilvēku izdrāz**tā domāšana. Mēs esam aitas? Vai homo sapiens? Domājam taču ko darām, kā darām!!!! Tas- Ko citi….. To atstājam aiz durvīm! Ģimenē esam mēs, ar pārējiem taču mēs kopā nedzīvojam- kāpēc viņiem izpatikt?

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Dieviete.lv,  noteikumi, [email protected] 2017

or

Log in with your credentials

Forgot your details?

X