TETRA PAK UZSĀK INFORMATĪVU KAMPAŅU “LABS IEPAKOJUMS LABAI DZĪVEI”

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam un ikdienā cenšas izvēlēties veselīgus un dabīgus pārtikas produktus. Tetra Pak pētījuma “Baltijas iedzīvotāju pārtikas izvēles un dzīvesstila paradumi”[1] rezultāti rāda, ka Latvijā šobrīd vislielākā pārtikas patērētāju grupa ir “veselīga uztura entuziasti” 33 % no visiem pārtikas produktu pircējiem. Tajā pat laikā, izvēloties pārtikas preces, 40 % Latvijas iedzīvotāju nepievērš pietiekamu uzmanību iepakojumam.

Tam, kādā iepakojumā pārtikas produkti pieejami lietošanai, ir milzīga ietekme gan uz vides un dabas resursu ilgtspēju, gan ikviena cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Katru dienu cilvēki Ziemeļvalstīs un Baltijā veic vairāk nekā 47 miljonus[2] pārtikas produktu pirkumu, proti, vairāk nekā 17 miljardu gadā, tāpēc iepakojumam ir svarīga loma.

Ikdienā iecienīto pārtikas produktu un dzērienu iepakojums atstāj ietekmi ne tikai uz vidi, bet arī uz mūsu veselību. Labs iepakojums palīdz pārtikas produktus uzglabāt ilgāk svaigus dabīgā veidā un bez vajadzības pievienot tiem konservantus. Labu pārtikas un dzērienu iepakojumu ir ērti pārnest mājās, viegli uzglabāt un lietot, kā arī pēc izlietošanas pārstrādāt. Tādam raksturojumam pilnībā atbilst kartona iepakojums. Mēs vēlamies vērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību un informēt par laba iepakojuma nozīmi mūsu dzīvē, tāpēc maijā uzsākam informatīvu kampaņu “Labs iepakojums labai dzīvei”. Mūsu mazās ikdienas izvēles ilgākā laikā var radīt pozitīvas pārmaiņas, gan domājot par pašu veselību, gan vidi, kurā dzīvojam,” uzsver Marija Slaidiņa, Tetra Pak Baltijas reģiona Vides projektu vadītāja.

Pārtikas patērētāju tipi Baltijā

Tetra Pak pētījums rāda, ka Latvijā visvairāk ir “veselīga uztura entuziasti” (33 % respondentu), tad seko “pragmatiskie pārtikas patērētāji” (26 %) un “cenas jutīgie” (20 %), kā arī “aizņemtie” (19 %) pārtikas pircēji. Savukārt Lietuvā vislielākā iedzīvotāju daļa ir “cenas jutīgie” patērētāji (26 %), kam cena ir galvenais apsvērums pārtikas produktu izvēlē. Igaunijā vislielākā iedzīvotāju grupa ir “pragmatiskie pārtikas pircēji” (36 %) — pārtikas patēriņam pieejot racionāli un pieņemot kompromisus ēdiena veselīguma un kvalitātes ziņā. Tomēr visās Baltijas valstīs nozīmīgu iedzīvotāju daļu veido “veselīga uztura entuziasti” (Lietuvā 24 % un Igaunijā 32 %). Pētījums atklāj, ka tās pārsvarā ir sievietes ar augstāko izglītību, kurām galvenā vērtība ir ģimene. Šis patērētāju tips cenšas izvēlēties veselīgus pārtikas produktus bez mākslīgām piedevām, kā arī labprāt gatavo mājās.

Tetra-Pak-pasakums-1

Mēs redzam, ka pasaulē attīstās vairākas tendences, kas ne tikai maina mūsu domāšanu par produktu izvēli, bet arī noteiks pārtikas nozares attīstību nākotnē. Izvēloties produktus un to iepakojumu, cilvēki arvien vairāk domā par vides un ilgtspējas jautājumiem. Iepakojuma galvenais uzdevums ir aizsargāt pārtikas produktus —, lai tie būtu droši lietošanai un saglabātu savu uzturvērtību. Taču tāpat iepakojumam jābūt ērti lietojamam, pārstrādājamam un jānodrošina pēc iespējas mazāka ietekme uz apkārtējo vidi. Tādā veidā mēs, Tetra Pak, palīdzam veicināt arī savu klientu konkurētspēju,” saka Tetra Pak Ziemeļvalstu un Rietumeiropas reģiona Vides direktors Ēriks Lindrots (Eric Lindroth).

 

Kartons – videi draudzīgākais iepakojums

Tetra Pak pētījums atklāj, ka deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem kartonu uzskata par videi draudzīgāko iepakojumu dzērieniem. Kartons ir arī populārākā izvēle pienam un augļu sulām, piemēram, 76 % Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku augļu sulai kartona iepakojumā. Arī septiņi no desmit Baltijas iedzīvotājiem uzskata, ka videi draudzīga iepakojuma loma nākotnē tikai pieaugs.

Tetra-Pak-pasakums

Cilvēki gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu

43 % respondentu Latvijā būtu gatavi piemaksāt līdz 0,08 EUR par videi draudzīgu iepakojumu. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2014. gadā, kad iedzīvotāji bija gatavi piemaksāt vidēji 0,02 EUR par videi draudzīgu iepakojumu. Igaunijā jau tagad puse iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, bet Lietuvā — 35 % respondentu, jo svarīgs cenas aspekts. Pētījums rāda — “veselīga uztura entuziasti” iepakojumam pievērš vislielāko uzmanību, bet “pragmatiskie pārtikas pircēji” biežāk gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, jo ir augstāki ienākumi.

No pētījuma izriet, ka Baltijas iedzīvotājiem svarīgi, lai pārtikas iepakojums būtu funkcionāls un ērts lietošanai, kā arī veselībai draudzīgs. Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, uz iepakojuma galvenokārt pievērš uzmanību trīs lietām — derīguma termiņam, produkta nosaukumam un sastāvdaļām.

Priekšstati, kas jāmaina

Pētījums atklāj arī kļūdainus priekšstatus iedzīvotāju vidū. Piemēram, 78 % Latvijas iedzīvotāju (Lietuvā 70 %, Igaunijā 60 %) uzskata, ka sula kartona iepakojumā, kas veikalā netiek uzglabāta ledusskapī, droši vien satur konservantus. Tas ir mīts, jo Latvijas normatīvie akti aizsargā apzīmējumu “sula” —, lai varētu saukt par sulu, tai nedrīkst būt pievienoti konservanti. Sulām nedrīkst pievienot papildu cukuru, jo to saldumu veido augļu dabīgie cukuri. Sulu kartona iepakojumā neatvērtā veidā var uzglabāt istabas temperatūrā līdz pat 12 mēnešiem, pateicoties aseptiskajai tehnoloģijai un kartona iepakojumā izmantoto materiālu slāņiem.

tetrapak_Infografika_PRINT

VIEDOKĻI:

 

Laura un Toms Grēviņi, kampaņas “Labs iepakojums labai dzīvei” vēstnieki, bloga www.viensplusviens.lv autori: “Pārtikas un dzērienu iepakojums ir svarīgs aspekts, par ko reti kurš aizdomājas, jo esam aizņemti, domājot par to, kas ir vērtīgs tieši pašā produktā, ko iegādājamies. Tomēr der zināt, ka produkts ne tik kvalitatīvā iepakojumā var zaudēt kādu no savām labajām īpašībām vai, sliktākajos gadījumos, mūsu organismā var nonākt ne tik vēlamas vielas. Domājam, ka iepakojuma nozīme nākotnē noteikti pieaugs — tas būtu tikai loģiski, ja cilvēki, pievēršot uzmanību produkta kvalitātei, sāktu domāt arī par iepakojuma kvalitāti un to, cik tas ir dabai draudzīgs.

Līga Andžāne, kampaņas “Labs iepakojums labai dzīvei” vēstniece, bloga  www.happywhispers.lv  autore un veselīga dzīvesveida entuziaste: “Iegādājoties gatavos dzērienus un produktus, pievēršu uzmanību arī iepakojumam, jo patiesas rūpes par savu veselību neaprobežojas ar veselīgas pārtikas izvēli vien. Ir jādomā plašāk — visas planētas kontekstā —, jo ikviens iepakojums, kas nokļūst atkritumos, atstāj lielāku vai mazāku ietekmi uz vidi. Man ir būtiski, lai iepakojums ne tikai gādātu par konkrētā produkta uzturvērtību un kvalitāti (piemēram, nodrošinātu ražotājam iespēju iztikt bez konservantiem), bet arī būtu ražots no pārstrādāta vai dabai draudzīga materiāla, kas vidē sadalās vai var tikt nodots otrreizējai pārstrādei. Ikdienā cenšos izvēlēties mazāka izmēra iepakojumus, lai produkti nesabojātos pirms tie tiek izlietoti, tādējādi samazinot arī kopējo atkritumu daudzumu.

[1] Pētījums veikts 2016. gada aprīlī sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti”, aptaujājot 3112 respondentu izlasi vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

[2] Vidējais dienā veikto šķidrās pārtikas produktu pirkumu skaits septiņās Ziemeļu valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā.

 

Komentē
Nav komentāru

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Dieviete.lv,  noteikumi, [email protected] 2017

or

Log in with your credentials

Forgot your details?

X