Foto: Andris Ozoliņš

Mūsu civilizācija ir aizmirsusi, kāpēc šeit atrodas – lai radītu paradīzi. Un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk to sasniegsim, uzsver dziedniece, kuru vislabāk zinām kā Ragaciema Agnesi.

Gada tumšākajos laikā esot jāzīlē gaišā nākotne. Vai kāds to var labāk izdarīt kā gaišreģis? Meklējot reģi, nonācu Ragaciemā pie Agneses Bērziņas, kura sevi raksturo kā gaismas mediju.

Agnese izrādījās pat ļoti pievilcīga, jauna sieviete ar mazliet nogurušām acīm. Hmm, tiem gaismas gariem gan ir laba gaume! Tiesa, kad Agnese sāka runāt, vārdi bira asi un cieti kā bultas. “Es tur neko nevaru darīt. Kad man ir atklāsmes, stāstu tā, lai vārdi ieurbjas dziļi dvēselēs,” pasmaida Agnese. “Un, apsveicu, mēs visi esam ļoti grandiozu pārmaiņu fāzes sākumā. Zemes dvēsele ir sasniegusi savu zemāko kompresijas punktu, tagad tā sāk atbrīvoties un attīrīties. Zemes katarse arī būs tā Pastarā tiesa, par kuru tik sen runā cilvēki.”

Tālāk pašas Agneses vēstījums par to, kā viņa izprot šo laiku un mūsu uzdevumus.

Augstākais saprāts uzskata, ka nekā humāna uz Zemes šajos laikos vairs nav atlicis. Pagātnes atmiņas ir iznīcinātas, lai cilvēki nesaprastu, ka Zeme atrodas zem vardarbības kupola.

Vardarbība neļauj izpausties cilvēka Brīvajai gribai un aizkavē viņa evolūciju. Vardarbības kulta vadīts, cilvēks pārāk asi konkurē, cīnās uz dzīvību un nāvi, ar otru cilvēku, savu brāli.

Dabā ir savādāk, gan putni, gan dzīvnieki ir iekšēji apgaismoti, tie atrodas vienā sistēmā un perfekti sadarbojās. Pat vienai radībai uzņemot otru, parādās kosmiskā Brīvā griba.

Viens ķermenis (parasti vājākais un slimākais) dodas prom reinkarnēties jaunā iemiesojumā, otrs ķermenis to uzņem un uztur savu eksistenci. Ir līdzsvars. Dabas radības intuitīvi zina, ka pienāks brīdis izmainīt savu stāvokli.

Arī visi cilvēki ir mirstīgi. Tomēr, vai kāds cilvēks var līdz galam izprast un pieņemt nāvi? Nevar. Šausmas no varmācīgi uzspiestā totālās nāves jēdziena, izraisa bailes, vienu no ļaunākajiem cilvēka dvēseles un brīvās gribas ienaidniekiem. Lai bailes mazinātu, jāsaprot, ka absolūta nāve uz zemes nepastāv, tā ir tikai pāreja uz citu formu. Reizēm tā būs pacelšanās, reizēm kritums. Kā nopelnīts. Izprotot, ka nāve ir tikai pārejas veids, – kā vidusskolas eksāmens, lai iestātos augstskolā, cilvēks atbrīvosies no dvēseli stindzinošām bailēm un tikai tā iegūs patiesu brīvību.

Vissvarīgākais kļūst jautājums, nevis kad, kur un vai, bet kā es aiziešu viņsaulē, ar kādu uzkrājumu, garīgo briedumu, ar kādu sirds apziņu?

Lasīt tālāk

Atstāt komentāru

Esi pirmais, kas komentē!

avatar
wpDiscuz

Dieviete.lv,  noteikumi, [email protected] 2017

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?