13.5 C
Rīga
ceturtdien, 28 marts, 2024

Mūzika mūs savienoja

 

Mūzika mūs pavada visu dzīvi. Bērnībā māmiņa dzied mums šūpuļdziesmas un ar savu liego balsi ieaijā saldā miedziņā. Bērnudārzā mēs centīgi iegaumējam visus bērnu dziesmiņu vārdus un sparīgi lokām celīšus aizraujošās melodijas ritmā. Skolā sākam ieklausīties dziesmu vārdos. Vienas dziesmas izsaka mūsu protestu, citas – māca mīlēt un izdzīvot dažādas emocijas. Tad mēs izaugam un mūzika kļūst mums par fonu. Tā skan fonā pa radio, kamēr braucam mašīnā un kamēr taisāmies uz darbu, skan kafejnīcās un restorānos, kamēr esam iegrimuši aizraujošās sarunās ar draugiem.

Taču, kad cilvēka dzīvē notiek kāds satricinājums – mīlestība vai zaudējums, slimība vai vienkārši kāds pavisam negaidīts dzīves pavērsiens, tieši mūzika sniedz mums atbalstu un palīdz pārdzīvot visas tik spēcīgās emocijas. Mēs uzgriežam mūziku skaļāk, izkliedzam vārdus, galu galā dodamies uz karaoki un izmisīgi reizē ar mūziku un vajadzīgajiem dziesmas vārdiem cenšamies izlaist no sevis visus šos pārdzīvojumus un emocijas, kas dažreiz tik ļoti traucē dzīvot…

Bet mūzikai piemīt vēl kas vairāk. Mūzika spēj atmodināt mūsu atmiņas. Piekritīsiet taču, ka katram cilvēkam ir sava mūzika. Precīzāk, mēs bieži asociējam vienu vai otru dziesmu ar konkrētu cilvēku, emocijām vai notikumiem… Vienam un tam pašam cilvēkam var būt vairākas melodijas, dziesmas – pie šīs mēs pirmo reizi skūpstījāmies, pie šīs – braucām kopā mašīnā, turot vienam otra roku, bet šī dziesma ir tik līdzīga mūsu stāstam par šķiršanos vai piedzīvoto aizvainojumu… Mūzika mūs pavada vienmēr… It kā jau aizmirsi cilvēku, palaidi, bet atliek nejauši kaut kur izdzirdēt dziesmu… pavisam klusu, fonā saklausīt skanam pazīstamas notis, un visas pazīstamās notis sāk skanēt iekšā tevī… Un tu saproti, ka šī ir tieši jūsu dziesma… un atkal atgriežas atmiņas, visi kopā pavadītie mirkļi, neatkārtojamās emocijas… un tu pieķer sevi pie domas, ka varbūt tā ir zīme, ka varbūt vajag piezvanīt, uzrakstīt… Ir taču pagājis jau tik daudz laika, bet šī jūsu dziesma vēl joprojām liek sirdij pukstēt straujāk un skudriņām skriet pār ķermeni… Un tu ņem telefonu, ievadi sen aizmirsto numuru,… bet dziesma beidzas, elpošana atjaunojas un mūzika atkal kļūst tikai par fonu.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.