Attīstoties tehnoloģijām, tās ne tikai atvieglo mūsu dzīves, bet atstāj arī iespaidu uz veselības stāvokli, ja par to attiecīgi nerūpējamies. Ilgstošs darbs pie datora ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet lielā mērā cieš tieši viena no svarīgākajām maņām – mūsu redze. Ko mēs ikdienā varam darīt, lai izvairītos no redzes problēmām, esam lūguši pastāstīt Jeļenai Stūriškai, Vision Express galvenajai optometristei.
“Digitalizācija no vienas puses ir laba lieta, jo varam izdarīt vairāk ar mazāku fizisku piepūli, tomēr mūsu ķermeņa anatomija nav tik vienkārša, lai dzīvotu dīkstāvē. Ķermenim jābūt kustībā, lai tas būtu vesels. Savukārt ilgstoša slodze mūsu acīm tās nogurdina un var rasties redzes izmaiņas, kuras lielā mērā ietekmēs mūsu tālāko dzīves labsajūtu,” brīdina Jeļena Stūriška, kura kā optometriste strādā jau 13 gadus.
Jeļena uzsver, ka regulāri strādājot ar datoru ir būtiski ievērot pareizu darba režīmu. Ja darbs ir ilgstošs, tas jāsadala vairākās daļās, dodot iespēju acīm atpūsties. Lai saspringtais darbs pie datora neietekmētu redzi, īpaši svarīgas ir īslaicīgas, bet biežas atpūtas pauzes. “Šāda pieeja ir ļoti vienkārša. Aktīvi strādājam 20 minūtes, tad 20 sekundes skatāmies uz istabas pretējā stūrī novietotu objektu. Tāpat arī vēlams ik pa brīdim novērst skatu no ekrāna, pamirkšķināt acis,” savā pieredzē dalās Jeļena.
Ja ar īslaicīgām atpūtas pauzēm ik pēc kāda no padarītajiem darbiem ir par maz – papildus var veikt vienkāršus redzes vingrinājumus. “Lai veiktu acu vingrinājumu galva jātur taisni un to nedrīkst kustināt, jācenšas, lai kustas tikai pašas acis. Vispirms maksimāli jāmēģina skatīties pa labi, tad pa kreisi, pēc tam uz augšu un uz leju. Arī slīpi pa labi uz augšu un pretēji pa kreisi uz leju, pa kreisi uz augšu un pa labi uz leju. Vispirms to izpilda lēnām, pēc tam var atkārtot arī ātrāk.”
Optometriste atgādina, ka pēc katrām divām pie datora pavadītajām stundām, ir ieteicams uz vismaz 10 minūtēm aiziet prom no datora. “Var iedzert ūdens glāzi, aprunāties ar kolēģiem vai paskatīties pa logu. Šajās pauzē ļoti būtiski ir piecelties no krēsla un nedaudz izkustēties. Atpūtas pauzēs nevajadzētu ķerties pie mobilā telefona, kas arī ir ekrāns. Tāpat arī laikrakstu, žurnālu vai grāmatu lasīšana ir slodze acīm.”
Jeļena atzīmē, ka acu vingrinājumus var dažādot – acis var izapļot gan pulksteņa rādītāja virzienā, gan arī uz pretējo pusi. Nobeigumā stingri aizvērt un strauji atvērt vaļā. “Veicot šos vingrinājumus var parādīties arī nedaudz sāpīga vai nepatīkama sajūta acs muskuļos, tas liecina par redzes muskuļu nogurumu, tādēļ ilgstoši koncentrējot redzi regulāri jāievēro atpūtas pauzes un jāizkustina acis!”
Izvairīties no redzes pasliktināšanās ir katra paša uzdevums. Neviens speciālists nevar palīdzēt saglabāt redzi pie pārmērīgas slodzes. Pats svarīgākais, kas būtu jāveic cilvēkam, kura darbs ir saistīts ar ilgstošu darbu pie datora – kontrolēt pavadīto laiku lūkojoties ekrānā. Otrs solis ir pārbaudīt redzi pie speciālista, kurš izvērtēs acu spēju tikt galā ar ilgstošu un redzes sistēmai nogurdinošo slodzi, kā arī veiks redzes korekciju, ja tāda būs nepieciešama.
