9.6 C
Rīga
piektdien, 29 marts, 2024

Lai viegls solis: ieteikumi kāju veselībai

 

Kājas ir mūsu balsts un uzticamākais pārvietošanās līdzeklis. Tām diendienā jāiztur gana liela slodze – jānes mūsu svars, jāpieveic daudz soļu un pakāpienu, jāpiedalās sporta aktivitātēs, dejās un garās pastaigās. Kā parūpēties, lai kājas vienmēr būtu veselas un laimīgas, iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Sāpīgas un traucējošas

Kuram gan nav gadījies iedzīvoties tulznās! Jaunas kurpes mēdz būt sevišķi asinskāras, arī kurpē iebiris smilšu grauds var paveikt īstu posta darbu. Taču galvenokārt tulznas rodas, valkājot nepiemērotus, pārāk šaurus apavus. Aptiekās atrodami dažādi aizsargriņķīši, uzmavas un starplikas pirkstiem, kas var nedaudz kompensēt kurpes radītās neērtības, tomēr visprātīgāk būtu no neērtajiem apaviem atteikties. Ja tulzna tomēr uzberzta, ieteicams to uzmanīgi ar dezinficētu adatiņu pārdurt, lai izvairītos no iekaisuma. Pēc tam jāuzliek plāksteris un stingri jāpiespiež. Ja tulzna pārplīst pati, pēdas ieteicams pamērcēt sālsūdenī. Patīkami tas, visticamāk, nebūs, taču sāls dezinficēs cietušo vietu un palīdzēs tai sadzīt.

Baso kāju slimība

Kāju sēnītes ir ļoti nepatīkamas, toties bieži sastopamas. Īpaši ātri pie sēnītes var tikt vasaras karstajā laikā, dažādās publiskās vietās, kur staigājam basām pēdām – baseinos, pirtīs, pludmalē, kā arī fizisku aktivitāšu laikā, kad pēdas ir ilgstoši noslogotas slēgtos apavos un pakļautas svīšanai. “Ja lobās āda, parādās apsārtums, sabiezējums uz pēdām, pūslīši, nieze, nagi dzeltē vai sabiezē – visticamāk, jums ir darīšana ar kāju sēnīti. Tā kā vieglāk sevi no sēnītes pasargāt, nekā to izārstēt, ieteiktu jau laikus iegādāties kādu profilaktisku līdzekli, kam piemīt antiseptiska, pretsēnīšu un pretiekaisuma  iedarbība. Nereti šie preparāti ir gluži patīkami, tie darbojas arī kā kāju dezodorants. Lietojot tos pirms un pēc baskāju izpriecām vai fiziskām aktivitātēm, noteikti iespējams aizkavēt nepatīkamos procesus,” atgādina Ieva Zvagule. Farmaceite uzsver, ka cīņā ar slimību palīdzēs arī dažādi bezrecepšu vai recepšu preparāti, tomēr kāju sēnītes ārstēšanas process ir ilgstošs.

Kāju pampšana

Kāju pampšana, kas rada sāpes vai smaguma sajūtu kājās, ir sevišķi izplatīta problēma sievietēm un veciem cilvēkiem. Visbiežāk to izraisa ilgstoša stāvēšana kājās, liekais svars, grūtniecība un gari pārlidojumi ar lidmašīnu vai atrašanās automašīnā nekustīgā pozā.. Specifiskākas problēmas ir dažādas kāju traumas un to sekas, kā arī venozā nepietiekamība, tai skaitā paplašinātas vēnas – tad gan bez ārsta neiztikt.

“Vieglākos gadījumos var lietot aptiekās nopērkamus medikamentus kāju sāpju, tūskas un noguruma mazināšanai. Šos līdzekļus var lietot arī kopā ar kompresijas zeķēm, kas atvieglo simptomus un neļauj problēmai kļūt dziļākai. Garos pārlidojumos ieteicams ik pa laikam piecelties no savas sēdvietas un izstaigāties. Ja kājas pampst regulāri, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai vēnu speciālistu – flebologu,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite.

Kā pasargāt vēnas?

Vēnu problēmas nerodas vienas dienas laikā, parasti tās veicina ilgstoša atrašanās vienā pozā – sēdus vai stāvus. Arī palielināts ķermeņa svars ir papildu slogs vēnām. Tāpat vēnas ne sevišķi mīl augstpapēžu kurpes un apspīlētu apģērbu, kā arī ciešas jostas vai korsetes. Cilvēkiem, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu, ir mazāks vēnu saslimšanu risks. Skriešana, braukšana ar riteni, peldēšana, vingrošana, kas nostiprina ikru muskulatūru – tas viss palīdzēs ilgtermiņā ne tikai izvairīties no vēnu problēmām, bet arī uzlabot pašsajūtu, vispārējo veselības stāvokli, miega kvalitāti un noskaņojumu. Kājas būs pateicīgas arī par dažādām ūdens procedūrām un masāžām. Ja cilvēks izveseļojies pēc vēnu operācijas, nevajadzētu aizrauties ar sporta veidiem, kur kājām ir sevišķi intensīva slodze. Savukārt, ja nosliece uz vēnu paplašināšanos vērojama ģimenē, jāizvairās no karstuma virs 28°C, tiešiem saules stariem un karstas pirts vai vannas.

“Ja jūtat diskomfortu, esat savainojuši pēdas vai nagus vai šaubāties par kāju veselību – labāk konsultēties ar ārstu, kas ieteiks piemērotāko ārstēšanas veidu. Taču rūpēties par savām kājām varat ik dienas bez īpašas piepūles, tikai dāvājot tām nedaudz rūpju, palutinot, kad tās nogurušas, un savlaicīgi risinot problēmas, ja tādas rodas,” aicina Ieva Zvagule.

 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.