4 C
Rīga
otrdien, oktobris 20, 2020

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāj unikālu vides instalāciju – “Piemēslot nav māksla” (+VIDEO)

AS Latvijas valsts meži/Latvijas Nacionālais mākslas muzejs/Panorāma 19/09/2020
 
Foto: Kaspars Dobrovoļskis

Aicinot piedalīties Pasaules talkā, 18. septembrī AS Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā “Piemēslot nav māksla” atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos.  Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru. 

Akcijā “Piemēslot nav māksla”, kas veltīta mežu aizsardzībai pret atkritumiem, pirmo reizi apvienojas  LVM un LNMM. Tajā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.  

Video

“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus.  Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu jau 20 gadus, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties un atpūsties tajos. Šogad mežos būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits, tāpēc vides jautājumiem jāpievērš vēl lielāka sabiedrības uzmanība. Pērn savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, būtiski pieauga, sasniedzot rekordlielu skaitli pēdējo desmit gadu griezumā. Mežos tiek izgāzti būvgruži, atstāti sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī mētājas atpūtnieku nesavāktās skārdu bundžas, PET pudeles un citi gruži. Šāds piesārņojums rada bīstamu kaitējumu florai un faunai.

Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas.  

“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. 

LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.

KONTEKSTS

AS “Latvijas valsts meži” kampaņai “Nemēslo mežā!” – 15 gadi

  • Kopš 2005. gada LVM īsteno sociālo kampaņu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu problēmām mežos.
  • Kampaņas galvenais tēls ir Cūkmens, kas aktīvi piedalās pasākumos visā Latvijā un, izglītojot sabiedrību, rūpējas par mežu tīrību.
  • Kampaņā tiek īstenota arī ekoprogramma “Cūkmena detektīvi”, kas paredzēta 5 līdz 7 gadus veciem bērniem. Tās pamatā ir praktiska darbošanās, vienlaikus bērniem apgūstot zināšanas par mežu un meža produktiem. Šogad teju 4000 bērnu izzinājuši mežu arī attālināti.

LVM statistika 

  • Pēdējo 10 gadu laikā no mežiem izvesti 15 171 m3 atkritumu. 
  • Desmit gados par atkritumu izvešanu uzņēmums samaksājis vairāk nekā 635 000 eiro. Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma iztērēto līdzekļu apjoms atkritumu izvešanai pieaudzis par 32%.
  • Vismazākais izvesto atkritumu daudzums pēdējā dekādē bijis 2017. gadā (1100 m3), taču nākamajos gados bijis straujš pieaugums, negatīvu rekordu sasniedzot 2019. gadā – 1997 m3.

Atkritumu nonākšanas mežos iemesli

  • Pašvaldību līmenī nesakārtota atkritumu apsaimniekošana un šķirošana 
  • Vasarnīcu atpūtnieki nenoslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu
  • Būvniecības atkritumu izvešanas augstās izmaksas
  • Zināšanu trūkums par atkritumu kaitējumu dabai 
  • Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām

PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešana:

Kā liecina pasaules pieredze, depozītu sistēmas ieviešana ir efektīvs veids, kā samazināt PET pudeļu nonākšanu atkritumos, tostarp dabā. 

Kaimiņvalstīs: Igaunijā depozītu sistēmu ieviesa 2005. gadā, savukārt Lietuvā – 2016. gadā. Latvijā šo sistēmu plānots ieviest 2022. gadā.

Pēc SKDS datiem vēl 2008. gadā iedzīvotāji bija skeptiski noskaņoti par PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, 9.1% – “drīzāk” neatbalstīja vai “nemaz” neatbalstīja šo ieceri, 7% bija grūti pateikt savu nostāju un tikai 51% iedzīvotāju “pilnībā” atbalstīja. Sākot ar 2010. gadu iedzīvotāju nostāja ir mainījusies par labu depozītu sistēmas ieviešanai, 2019. gadā jau  92,6 % iedzīvotāju to  “pilnībā” atbalstīja vai “drīzāk” atbalstīja.

2019. gadā vislielākais atbalsts PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanā izrādījies Kurzemes reģionā (91% iedzīvotāju – “pilnībā” atbalsta; vidēji Latvijas laukos šis rādītājs ir 75%), savukārt vismazākais – Rīgā (63% – “pilnībā” atbalsta), turklāt publiskajā sektorā 74% nodarbināto “pilnībā” atbalsta, kamēr privātajā sektorā to ir par 6% mazāk, “pilnībā” atbalsta arī 72% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kamēr ar augstiem ienākumiem pārliecināto atbalstītāju skaits ir par 13% mazāk.

Atkritumu sadalīšanās ilgums

  • Polietilēna maisi (sadalās 200 – 1000 gadu laikā) 
  • Plastmasas pudeles  (sadalās 200 – 500 gadu laikā)
  • Stikla pudeles (dabā nesadalās)
  • Alumīnija skārdenes (sadalās 200-500 gadu laikā)
  • Putuplasts (sadalās līdz 90 gadu laikā)
  • Cigaretes izsmēķi (sadalās 10-20 gadu laikā)
  • Baterijas (sadalās 100 gadu laikā)
  • Ādas apavi (sadalās līdz 40 gadu laikā)

Sabiedrības atbildība

  • Izmest atkritumus mežā ir aizliegts.
  • Par atkritumu izmešanu mežā pienākas administratīvais sods un jāsedz ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
  • Meža īpašniekam ir pienākums sakopt piesārņoto teritoriju.
  • Par pamanītu piesārņojuma vietu jāziņo pašvaldības policijai, pašvaldības atbildīgajām iestādēm vai VVD.

Saistītie normatīvie akti

  • Atkritumu apsaimniekošanas likums.
  • Meža likums.
  • Administratīvās atbildības likums.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!