Tavos mēģinājumos kādu atlaist ir jāpienāk tādam brīdim, kad tu pilnībā saproti, kā vērta esi.
Tā vietā, lai domātu par savu zaudējumu un par to, pēc kā tu bijušajā ilgojies, tev ir jāsaprot, ka arī viņš kādu ir zaudējis. Tevi.
Nav svarīgi, kurš izlēma pārtraukt attiecības. Nav arī svarīgi, vai tas beidzās miermīlīgi vai, nē. Kad mēs ilgojamies pēc bijušajām attiecībām un cilvēka, tas viss ir tāpēc, ka mēs koncentrējamies uz viņa prombūtni, nevis uz sevis klātbūtni.
Es tik ļoti mīlēju. Es tik ļoti ilgojos pēc viņa, ka bija sāpīgi. Es vēlējos viņu atgūt visos iespējamajos veidos. Mani piepildīja zaudējuma sajūta, jo es ieciklējos uz to, ko esmu zaudējusi.
Bet, kad mēs pilnībā saprotam, kā vērti esam un pieņemam sevi kā personību, mēs varam sākt mainīt savu uztveri pret reālo pasauli.
Vienkārši padomā: viņš tevi zaudēja. Visi tavi bijušie tevi zaudēja – tādu brīnišķīgu un neatkārtojamu. Viņi katru dienu modīsies bez tevis blakus, un palaidīs garām visas pārmaiņas, kas ar tevi notiek – tai skaitā arī tās, kas notiek pateicoties viņu aiziešanai.
Kad es to sapratu, ar mani notika kaut kas neiedomājams. Kad es sapratu, ka tas, pēc kura es ilgojos, ilgosies pēc manis, es spēru soli atpakaļ. Es apstājos un sapratu, kā vērta es esmu.
Tā vietā, lai pastāvīgi domātu par to, kā tev ir paveicies, ka viņš izvēlējās tevi, vajag atcerēties, ka arī viņam ir paveicas, ja tu ielaid viņu savā dzīvē. Kad tu sāc saprast, kā vērta esi, tev pat kļūst mazliet žēl to cilvēku, kuri izlēma vairs nebūt tavā dzīvē.
Tas ir viņu zaudējums, atzīst viņi to vai, nē. Bet tev ir jāzina, ka viņi ir zaudētāji.
Kad mēs saprotam, kā vērti esam, mēs sākam saprast, ka mums ir jābūt kopā ar cilvēku, kas arī saprot, cik vērts viņš ir. Tāpēc, ka mēs esam pārāk labi tiem, kuri viegli no mums šķiras.
Avots: Soulpost.ru
