Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk poligonos 275 000 m3 atkritumu. Tie tiek izmesti apkārtējā vidē – mežos, ceļmalās, ūdenstilpnēs vai aprakti. Šāds atkritumu daudzums ir līdzvērtīgs Gaismas pils izmēriem, liecina Latvijas Zaļā punkta infografikā apkopotie dati.
Celsim “gaismas pilis” no zināšanām, ne atkritumiem!
“Vasara ir laiks, kad daudz vairāk uzturamies dabā – pastaigas mežā, izbrauciens pa upi, velo pārbraucieni, pikniks pie ezera vai jūras – tās visas ir lieliskas brīvā laika aktivitātes, kuras, atbildīgi rīkojoties, ir draudzīgas gan mums pašiem, gan videi. Tomēr cilvēki ne vienmēr izturas atbildīgi un savāc aiz sevis atkritumus. Tiek atstāti gan plastmasas, papīra un stikla iepakojumi, gan bīstamie atkritumi – baterijas, akumulatori u.c. Aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem pret sevi, apkārtējiem, vidi un celt “gaismas pilis” no zināšanām, ne atkritumiem,” mudina Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors.
Piecus gadsimtus ilgais makšķerauklas mūžs
Atkritumu sadalīšanās laiks dabiskā vidē variē no pāris nedēļām līdz pat 800 gadiem vai “mūžīgai dzīvei” vidē. Tā, piemēram, papīra salvetes sadalās divu līdz četru nedēļu laikā, kokvilnas apģērbs – viena līdz piecu mēnešu laikā, kamēr cigaretes filtri un plastmasas maisiņi var sadalīties vairāku desmitu gadu garumā. Vēl sliktāk ir ar autiņbiksītēm un makšķerauklām, kas, izmestas dabā, tur arī paliek vismaz piecu gadsimtu garumā. Plastmasas pudeles dabiskā vidē sadalās aptuveni 500 gados. Savukārt stikla pudeles un burkas dabā vispār nesadalās, bet ilgākā laika periodā nodilst.
Sekas no dabā izmestiem atkritumiem
Ir vairāki iemesli, kāpēc nedrīkst izmest atkritumus dabā. Pirmkārt, tiek piesārņota augsne un gruntsūdeņi, otrkārt, negatīvi ietekmējam dzīvnieku un savu veselību. Dabā atstāta saplēsta stikla pudele var būt par iemeslu kājas savainojumam cilvēkam un dzīvniekam, kamēr nomesta košļājamā gumija var kļūt par nāves cēloni putnam.
Trīs vienkārši principi, kas jāievēro ikvienam
Atkritumiem nav vietas dabā, un katram jāparūpējas, lai paša radītie atkritumi nonāk īstajā vietā. Šo pienākumu ikviens var izpildīt, ievērojot pāris vienkāršus nosacījumus.
Pirmkārt, atkritumi vienmēr jāizmet tiem paredzētajos konteineros.
Otrkārt, atkritumi ikdienā jāšķiro, lai tos pēc iespējas vairāk varētu pārstrādāt.
Treškārt – jāiepērkas saprātīgi, tādējādi radot mazāk atkritumus, un jācenšas lietas izmantot atkārtoti.
Lai Latvijas daba būtu brīva no atkritumiem, svarīgi apvienot spēkus, un informēt par novēroto dabas piesārņojumu, lai to varētu novērst. Visērtāk to var izdarīt, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.
