Depresija – tā nav izvēle. Tas ir viens no bezpalīdzīgākajiem cilvēka stāvokļiem. Dažreiz viņš izjūt skumjas, dažreiz tukšumu, dažreiz vispār neko. Mēdz būt tā, ka depresija cilvēku paralizē gan prātā, gan ķermenī, neļaujot darīt to, kas patīk. Depresija nav vienkārši slikta diena vai slikta oma. Tas nav kaut kas, ko var vienkārši pārdzīvot. Iegaumē, neviens pats neizvēlas iegrimt depresijā.
Teikt “tev vienkārši vajag iziet ārpus mājas” vai “viss būs labi” ir bezjēdzīgi. Viegli teikt, jo tev šķiet, ka tu cilvēkam dāvā risinājumu, ka viņam kļūs labāk, ka tas atvieglos sāpes. Bet patiesībā šīs frāzes ir bezjēdzīga un dažreiz pat aizvainojošas.
Šādas frāzes pastiprina spriedzi, liekot cilvēkam justices neadekvātam. Vienkāršs apskāviens būs daudz labāks par frāzēm. Necenties dot padomu. Vienkārši izrādi savu atbalstu un pajautā, kas cilvēkam šajā dzīves posmā ir vajadzīgs.
Dažkārt cilvēks tevi atgrūdīs. Cilvēki, kuri cieš no depresijas, var justies kā nasta apkārtējiem. Tas liek viņiem izolēties, atgrūzt tuviniekus, pārdzīvot par visu. Nevajag likt cilvēkam runāt un tikties, ja viņš to nevēlas. Vienkārši ik pa laikam atgādini, ka esi līdzās.
Tev ir tiesības uz savām jūtām. Tikai tāpēc, ka kādam ir depresija, tas nenozīmē, ka tev ir jādomā tikai par viņa vēlmēm. Jā, cilvēkam ar depresiju ir nepieciešama mīlestība un atbalsts, bet, ja tas sāk negatīvi ietekmēt tavu dzīvi, tev ir tiesības to atzīt un izprast, kā dot otram cilvēkam vajadzīgo, nedarot pāri sev. Tādos brīžos ir jāprot atkāpties un paskatīties uz situāciju no malas – kā tu vari cilvēkam palīdzēt un saglabāt savu laimi?
Depresija pārslogo cilvēku. Cilvēks ir gluži vai izpumpēts. Pārdzīvot vēl vienu dienu šķiet neiespējams uzdevums. Cilvēks ātri nogurst un zaudē enerģiju. Pat, ja guļ.
Izvairies no ultimātiem un prasībām. Draudēšana ar to, ka tu aiziesi vai arī vairs nerunāsi, kamēr cilvēkam nekļūs labāk, nav laba taktika. Cilvēks pēkšņi nekļūs tāds, kādu tu gribi viņu redzēt, tikai tāpēc, ka tu esi nogurusi cīnīties ar viņa problēmām.
Ne vienmēr cilvēks grib būt viens. Lai gan viņam vajag laiku sev, tāpat vajadzētu atgādināt par sevi, par iespējām darīt kaut ko kopā un nomainīt ierasto vidi.
Necenties salīdzināt savu situāciju ar citu pieredzi. Kad kādam ir grūti, mēs bieži vien sākam dalīties savā vai apkārt dzirdētā pieredzē. Taču tādā veidā tu novirzies no blakus esošā cilvēka problēmas. Labāk vienkārši uzklausi.
Tu vari jautāt cilvēkam par viņa jūtām. Un tas ir svarīgi – zināt, ko viņš jūt, ko domā, kāda veida domas domā un, cik nopietna varētu būt situācija.
Tā nav tava vaina. Kad ar depresiju cīnās mīļotais cilvēks, var būt grūti saprast, kam tieši viņš iet cauri. Tu vari domāt, ka esi vainīga tajā, kas notiek ar otru cilvēku un ar attiecībām kopumā. Ja cilvēkam vajag privāto telpu un viņš attālinās, nevaino sevi. Viņa depresija nav saistīta ar tevi.
Avots: Soulpost.ru
