Briedums nav bonuss, kurš atnāk ar laiku un vecumu. Tad ir dvēseles un prāta stāvoklis. Ja tu atpazīsti sevi vismaz pusē zemāk aprakstīto pazīmju, tas nozīmē, ka apkārtējiem patiesi būtu no tevis ko pamācīties.
Tu klausies vairāk, nekā runā. Ar laiku tu saproti, ka bezgalīga un tukša muldēšana nesniedz nekādu labumu ne apkārtējiem, ne tev. Tāpēc tu ļauj runāt tiem, kam tas patiesi ir nepieciešams. Pie tam, ieklausoties citos, tu vari smelties svarīgu un interesantu informācijas devu, un tas nevar notikt, ja vienmēr runā.
Tu neskrien pakaļ modei. Tu dzīvo harmonijā ar sevi. Kad tas notiek, cilvēks pārstāj lūkoties pēc apkārtējo cilvēku viedokļa un neseko līdzi mākslīgi radītiem modes likumiem. Šādiem cilvēkiem ir vienalga, kāds apģērbs, grāmata, filma vai ierīce pašlaik ir modē. Viņi izvēlas to, kas tiešām patīk.
Tu ar interesi seko līdzi ziņām. Kamēr citi cilvēki ir ieciklējušies uz sevi un savu iekšējo pasauli, tu saproti, ka tikpat svarīgi ir lūkoties arī uz to, kas notiek apkārt pasaulē.
Tu arī ieturi “informācijas diētu”. Mēģinot izsekot līdzi visam, kas notiek pasaulē, nedrīkst aizmirst arī to, ka internets ir pilns ar bezjēdzīgu un nepatīkamu informāciju, kura tikai piesārņo mūsu prātus un sagādā galvassāpes. Psiholoģisko nobrieduši cilvēki vienmēr zina, kad apstāties un atslēgties un informācijas drūzmas. Viņiem nesagādā problēmas pāris stundas pavadīt arī bez telefona vai datora rokās.
Tev vienatnē nav garlaicīgi. Ja cilvēks nespēj ar prieku pavadīt laiku vienatnē, jāceļ trauksme. Tas nozīmē to, ka viņam trūkst dvēseles miera un viņš nespēj titk galā ar savām domām un emocijām. Nobrieduši cilvēki labprāt pavada laiku vienatnē.
Tu ienīsti stereotipus. Līdz ar gadiem nāk pieredze, un pieredze ir robežu paplašināšana un barjeru sašūpošana. Tieši tāpēc “psiholoģiski pieauguši” cilvēki neatzīst stereotipus. No tādiem cilvēkiem nevar dzirdēt to, ka sieviete nevar labi spēlēt futbolu, bet vīrietis – lieliski uzkopt māju. Arī intereses un hobijus viņi izvēlas, nebalstoties uz stereotipiem.
Tu neesi perfekcionists. Tu zini, ka sasniegt pilnību nav iespējams. Tu nemocīsi sevi, lai sasniegtu kaut kādus nebijušus un nerealizējamus mērķus. Tu zini, ka ik pa laikam vajag ļaut sev justies brīvam, un tu to dari bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Tu māki sevi kritizēt. Iepriekšējais punkts nenozīmē, ka “psiholoģiski pieauguši” cilvēki bezrūpīgi attiecas pret attīstību un savu darbu. Tieši otrādi, viņi lieliski prot atzīt savas kļūdas un nevaino tajās nevienu citu, izņemot sevi. Šie cilvēki prot godīgi sevi kritizēt, un tieši tas palīdz viņiem kļūt arvien labākiem.
