Šie ir divi ļoti sarežģīti uzdevumi. Patiesībā jau tos nemaz citādi nevarētu saukt par uzdevumiem – tādeļ, ka gan miers, gan iedvesma prasa lielu darbu un piepūli. Nekas jau nenāk tāpat vien. Cilvēki bieži domā attaisnojumus, kādēļ nav iespējams kaut ko sasniegt, kādēļ dzīvē nav prieka un iedvesmas, nemaz nerunājot par mieru. Tomēr ir vairāki paņēmieni, kuri tev var palīdzēt.
Brīžos, kad domā, ka tev trūkst iedvesmas, uzdod sev šos jautājumus:
- Kas tev padodas vislabāk?
- Kādas negācijas, pārdzīvojumi tevi piemeklē visbiežāk?
- Vai tu savas problēmas spētu kaut nedaudz uzlabot, ja uz tām skatītos pozitīvi?
- Kāds ir tavs viedoklis par sevi, īpašības, kuras sevī augstu novērtē?
- Kad tu patiešām esi izgāzusies un jutusies muļķīģi?
- Kādu reakciju tu toreiz izvēlējies?
- Kā tu šādā situācijā reaģētu tagad?
Tikai fiksējot savas ikdienas bailes un rūpes tu spēsi beidzot izdomāt tām kādu risinājumu. Analizējot šos jautājumus, tu iespējams, sevi pozitīvi pārsteigsi, jo pēdējie divi jautājumi tev ļaus saprast to, cik ļoti tava rīcība būtu atšķīrusies tagad! Tas tā ir tikai divu iemeslu dēļ:
- Situācijā, kurā jūtam spriedzi, mēs nemēdzam rīkoties ar vēsu prātu, bet ļaujamies brīža emocijām.
- Tikai ar laiku un šo situāciju atkārtošanos mēs beidzot iemācamies reaģēt mierīgi, nosvērti, un tikai ar laiku šīs situācijas spēj neietekmēt mūsu garastāvokli vai domas par sevi.
Brīžos, kad domā, ka tev trūkst miers un līdzsvars, uzdod sev šos jautājumus:
- Cik bieži tu novērtē to labo, kas ar tevi noticis?
- Cik bieži tu novērtē atmiņas, kuras patiesi izjuti laimi?
- Cik ļoti domā par to, kas tev jau ir?
Katram no mums miera gūšanas metode atšķiras, nav vienas konkrētas formulas. Man mieru palīdz gūt laba lasāmviela, ieritināšanās zem segas un tējas krūze rokā, citreiz arī kāda filma, kuras atrašana man ir grūts uzdevums (šajā ziņā esmu ļoti izvēlīga). Esmu kino fane, mīlu filmas un seriālus, tomēr es uzskatu, ka cilvēkam ir jāapdomājas par to, kādu informāciju uzņemt. Ja es noskatos filmu, kurā notikumi mani ir pārmērīgi satraukuši, ja jūtu, ka ļoti pārdzīvoju par varoņiem vai tieši pretēji, redzu, ka filmā ir ļoti muļķīgi dialogi, tad es to neskatos. Sākumā man šķita dīvaini, kā cilvēks var iesākt filmu un nenoskatīties? Nekad taču nevar zināt tālāko notikumu gaitu… bet par spīti tam, galvenās ir emocijas, ja tās nav tās, kuras vēlos uzņemt, tad arī bez sirdapziņas pārmetumiem neuzņemu šo informāciju. Miers var būt arī nesteidzīga pastaiga vienai vai ar savu četrkājaino draugu, rūpes par mīļajiem (piemēram, kaut kā garda pagatvošana ģimenei). Ļaujies saviem hobijiem un vēl un vēl. Uzskatu, ka miers galvenokārt slēpjas pateicībā un iedvesmā.
Atziņa pie kuras es nonācu pavisam nesen – es aizmirstu sev atgādināt, ka man jau patiesībā ir diezgan daudz. Tas “daudz” nozīmē pajumti, atmiņas, cilvēkus, pieredzi, prasmes un arī veselību. Ir labi, ka no dzīves pieprasām vairāk un cīnāmies, tomēr šajā cīņā galvenais ir ceļš, jo tas ir ilgāks par jebkuru rezultātu. Un atceries, ka jebkuras sāpes un dusmas ir tikai ceļa maza daļa. Atceries arī to, ka pozitīvas domāšanas veids automātiski pievelk pozitīvo. Domā par saviem mērķiem, sapņiem, bet neļauj ikdienas problēmām sevi ietekmēt un brīžos, kad liekas, ka tev ir maz, pierādi sev pretējo. Nemitīgi atgādini sev par visu, par ko esi pateicīga, ar laiku tu jutīsi to, cik tas ļoti ietekmēs tavu attieksmi situācijās, kuras tevi sāpina, bet kuras tāpat nespēj ietekmēt!
Man tev ir ierosinājums! Drīz tuvojas 2019. gads un tev ir lieliska iespēja sev uzdāvināt bezgala iedvesmojošu dāvanu (tā arī ir pasakaina ideja, ja vēlies apdāvināt kādu tuvinieku). Uzraksti uz mazām lapiņām citātus, domu graudus, padomus, atgādinājumus un uzmudrinājumus sev, proti, ar ko tu lepojies, par ko esi pateicīga (…). Tad visas lapiņas rūpīgi saloki un ievieto kādā trauciņā vai burciņā, tā, lai katru dienu tev būtu pa lapiņai. Ja nevēlies sagatavot šādas lapiņas katrai dienai, tad vari tās sarūpēt nedaudz mazāk un, lai tās kalpo tieši tajos brīžos, kuros jūties nomākta.
“Laime tev jāizauklē sevī, tikai tad tā spēs izplest savus sildošos spārnus pār citiem.”
Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv
