Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā* iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši, 30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.
“Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Video
Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns skaidro, ka, “nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika savu spēju novērtēšanai. Diemžēl šajā vecumā maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Jāatzīmē, ka tikai astoņiem no 22 senioriem, kuri pērn gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, bijusi transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tas norāda, ka, iespējams, savas uzvedības riskus un adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli – proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.
Satiksmes drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Valsts policijas pētījums “Secinājumi par recidīvu smagajos ceļu satiksmes negadījumos” veikts 2017. gadā par 2016. gadā Latvijā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Tā mērķis – izanalizēt ceļu satiksmes negadījumus, kuros kaut vienam no iesaistītajiem ir smagi ievainojumi vai arī kāds ir gājis bojā, tostarp kvantitatīvi un kvalitatīvi vecot iesaistīto personu analīzi un meklējot likumsakarības recidīva jautājumos.
Autors: Valsts policija
17.01.2019.
