Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms iezīmē ne pārāk veselīgu tendenci – arvien vairāk strādājošu cilvēku taupa laiku uz veselībai tik svarīgo pusdienu rēķina. Darba steigā izlaistas pusdienas ne tikai mazina produktivitāti un veicina liekā svara pieaugumu; īpaši kaitīgs šāds ieradums ir ziemā, kad izlaista ēdienreize vairāk nekā citos gadalaikos rada enerģijas trūkumu un vājina imunitāti, atgādina Rīgas 1. slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga.
Uztura speciāliste novērojusi, ka cilvēki arvien mazāk laika velta pusdienām. To apliecina arī Narvesen veiktā aptauja, kurā 48% Latvijas iedzīvotāju apstiprināja, ka, saskaroties ar paaugstinātu slodzi darbā, viņi visbiežāk atsakās no pilnvērtīgas atpūtas, ieskaitot pusdienu pauzi.
Pusdienas, kas pakārtotas darbam
Darba dienas vidū sastaptie noslogotāko profesiju pārstāvji atzīst, ka bieži vien pusdienām dienas plānā nav atvēlēts konkrēts laiks. Velokurjers Jānis Belecks stāsta, ka velokurjeri parasti ēd, kur sanāk, un bez noteikta pusdienu laika: “Viss notiek spontāni: redzam kaut ko – paēdam, nesanāk laiks – nepaēdam. Skatāmies pēc iespējām, kas sanāk pa ceļam, tur arī ieskrienam un kaut ko apēdam.”Izlaistas maltītes ir arī medicīnas darbinieku ikdiena, atzīst Paula Stradiņa slimnīcas internās aprūpes medmāsa Lāsma Kopeika: “Piemēram, vakar man sanāca paēst tikai vienu reizi, pēc diennakts dežūras.” Viņa stāsta, ka iepriekš paredzēt, kad būs brīvs brīdis pusdienām, ir grūti un pauze maltītei biežāk pakārtota pacientu dienas kārtībai.
Neregulāru pusdienu ritmu uztura speciāliste vērtē negatīvi, norādot, ka gremošanas traktam patīk noteikts režīms, turpretī ilgstoši nepastāvīgs ēšanas ritms negatīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli, kā, piemēram, var veidoties kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts, kā arī čūlas utml. Lai neiedzīvotos liekos kilogramos un veselības problēmās, Lizete Puga iesaka atvēlēt brīdi laika pusdienām, lai organisms saprot, ka ir paēdis, un ievērot 3–4 stundu intervālus starp maltītēm. “Brokastīs jāēd vairāk saliktie ogļhidrātu, kā pilngraudu maize, putras, musli, bet pusdienās un vakariņās lielāks uzsvars uz dārzeņiem un olbaltumvielām saturošiem produktiem, kā pākšaugi, zivis, gaļa,” atgādina uztura speciāliste.
Ziemā ieteicami silti ēdieni vai maltītes ar sildošām garšvielām
Lai uzturētu ķermeņa optimālo temperatūru, aukstajā laikā organisms ātrāk patērē uzņemtās kalorijas, ko visspēcīgāk izjūt tie, kam jāstrādā ārā. Kā stāsta velokurjers, arī aukstajā gada periodā diena paiet Rīgas ielās un pusdienās biežākā izvēle ir sātīgi un, galvenais, sildoši ēdieni un dzērieni, ko ērti notiesāt pa ceļam: “Vasaras periodā var skatīties arī kaut ko nesildītu, piemēram, augļus, dārzeņus. Bet ziemā, kad ārā -10 grādi, somā līdzi vadātas maizītes pēc tam īsti ēst vairs negribas, tāpēc parasti izvēlos kādas karstmaizes vai hotdogus.” Kā stāsta Lizete Puga, tas ir normāli, ka ziemā mums gribas kaut ko siltu, jo organismam ir jāuztur sava ķermeņa temperatūra. “Apēdot ko aukstu, mums tik un tā ēdiens pēc tam organismā ir jāuzsilda, savukārt uzņemot kaut ko siltu, mēs panākam sev soli pretī, lai ātrāk varētu iegūt no ēdiena vēlamo. Ja esam ceļā, siltiem ēdieniem veselīgākā alternatīva ir, piemēram, pikantāki salāti, jo siltumu organismam var nodrošināt arī pikantas maltītes ar tādām garšvielām kā asie pipari, karijs, kardamons.”
Kļūstam izglītotāki un arī pa ceļam izvēlamies veselīgākas ātrās uzkodas
Kopumā, padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības Latvijas iedzīvotāji velta savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas. Narvesen veiktās aptaujas dati liecina, ka 74% iedzīvotāju ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus un, arī ēdot un dzerot pa ceļam, katrs piektais iedzīvotājs seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas. Kā labu un sabalansētu pusdienu izvēli steidzīgajiem uztura speciāliste sauc arvien lielāku popularitāti gūstošās pusdienu kārbiņas ar sātīgiem salātiem. “Tādā var ietilpināt vēlamā pusdienu šķīvja proporciju: 50% dārzeņu, 25% olbaltumvielu (gaļu, zivis, pākšaugus, riekstus, olas) un 25% graudaugu (griķus, rīsus, kvinoju). Šāda porcija noteikti ir labāka par panētu karbonādi un kartupeļiem saldā krējuma mērcē,” iesaka uztura speciāliste.
Tāpat šāda porcija ietver visas nepieciešamās uzturvielas, kuras bieži vien saņemam nepietiekamā daudzumā: polinepiesātinātās taukskābes no zivīm, riekstiem un sēklām, graudaugos esošās balastvielas, kas palīdz izvadīt no organisma visu lieko un pabaro gremošanas traktu, kā arī C vitamīns, ar kura uzņemšanu ziemā parasti grēkojam, jo ēdam mazāk svaigu augļu un dārzeņu.
Līdztekus arī ziemā nedrīkst aizmirst uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vismaz divus litrus dienā. Tomēr uztura speciāliste iesaka neaizrauties ar dzērieniem ēšanas laikā, jo tas traucē gremošanas procesiem, bet remdēt slāpes apmēram divdesmit minūtes pirms maltītes.
Autors: Narvesen
