Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu – kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama.Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.
Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu vidū (63%), cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešiem (58%). Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Ja garajos, tumšajos ziemas vakaros esat apguvuši tamborēšanu, keramiku, pērļošanu vai citas prasmes, nekautrējieties ar tām dalīties! Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk – vien 20% gadījumu – izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.
“Gandrīz vienlīdz pieņemama sabiedrībai šķiet gan dāvanu kartē, gan naudā konvertēta izvēles brīvība – to atzīst attiecīgi 54% un 51% aptaujāto. Šādu tendenci novērtē arī apdrošināšanas jomas uzņēmumi. Piemēram, BALTA nupat radījusi praktisku dāvanas risinājumu – mājokļa apdrošināšanas dāvanu karti. Tā ir visās nozīmēs vērtīga un praktiska dāvana, kas saņēmējam ļaus novērtēt rūpes un sniegs pašu svarīgāko – sirdsmieru, bet dāvinātājam aiztaupīs grūto ceļo pie jēdzīgas dāvanas,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns, komentējot apdrošinātāja veikto pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem dāvanu iegādē.
Svarīgs praktisks pielietojums
Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc – uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma – par tādām nepriecāsies gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē – visticamāk, jūs neesat vienīgais.
Komentējot aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu iemeslu dēļ atliekam. Piemēram, pēc mūsu aplēsēm Latvijā aptuveni divas trešdaļas mājokļu joprojām ir neapdrošināti. Arī finansiāla stabilitāte apdrošināšanas formā var kļūt par dāvanu, kuru dot otram gan dzimšanas dienā, gan “sālsmaizē”, līdz ar to dāvinot sirdsmieru un optimismu,” norāda BALTA eksperts.
“Nejēdzīgo” dāvanu otrā iespēja
Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.
Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod. Ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47% sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38% sieviešu pretstatā 23% vīriešu.
Atdāvināšanas prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā, piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51% senioru vecumā pēc 60 gadiem (bet tikai 18% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem).
Par gaumi nestrīdas
Protams, nevar nerēķināties ar smalko gaumes jautājumu, kur pat ar vislabākajiem nodomiem var itin viegli nošaut greizi. Tomēr šādā gadījumā jums ir cerības uz piedošanu, jo pret dāvanām, kas neatbilst saņēmēja gaumes izjūtai, tiek izrādīta salīdzinoši augstāka tolerance – tādas dāvanas par nejēdzīgām atzīst 37% aptaujāto. Mēdz teikt, ka otram vajag dāvināt to, kas pašam ļoti patīk. Ja nu jums misējies uzdāvināt otram to, kas nepelna atzinību, iespējams, varat vienoties ar dāvanas saņēmēju, lai atdāvina kāroto lietu jums.
Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Autors: Balta
