Rūpes par mutes un zobu veselību, kas ietver ne tikai zobu tīrīšanu un diegošanu, bet arī regulāru zobārstu apmeklējumu reizi pusgadā, ir viens no stūrakmeņiem, lai samazinātu risku sastapties ar zobu kariesu. Tomēr Philipsveiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka vecāki savus bērnus pārāk novēloti ved uz pirmajām pārbaudēm pie zobārsta.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Darja Ķīsestāsta, ka bērns uz pirmo apskati pie zobārsta būtu jāaizved pusgada laikā pēc pirmā zobiņa šķilšanās. Parasti tas ir apmēram viena gada vecumā. Tomēr aptaujas dati liecina, ka vairākums Baltijas valstu iedzīvotāju savus bērnus pirmo reizi pie zobārsta ved tikai divu gadu vecumā vai pat vēlāk. Vislielākie grēkotāji šajā jautājumā ir Lietuvas iedzīvotāji – 73% lietuviešu vecāku bērnus pirmo reizi ved pie zobārsta divu gadu vecumā vai vēlāk, savukārt Igaunijā 71% un Latvijā 64%.
Šie aptaujas dati ir satraucoši, zinot, ka aptuveni ceturtajai daļai bērnu 2 – 3 gadu vecumā jau mēdz būtu zobu kariess, uzsver D.Ķīse, piebilstot, ka rūpes par mutes un zobu veselību un regulāri profilaktiski zobārsta apmeklējumi var palīdzēt ne tikai atklāt kariesu agrīnā stadijā, kad tas ir gan pilnībā novēršams, gan apstādināms ar atbilstošu profilaktiskupasākumu palīdzību. Pozitīvākā tendence būtu izvairīties no kariesa pilnībā.
Philips veiktās aptaujas dati parāda tendenci, ka, pieaugot vecāku vecumam un ienākot ģimenē otrajam un trešajam bērnam, palielinās arī to vecāku īpatsvars, kas atvasi pirmo reizi ved pie zobārsta pēc divu gadu sasniegšanas. Tomēr pozitīva tendence ir tā, ka jaunāki vecāki savus bērnus ved pie zobārsta uz profilaktiskām pārbaudēm ātrāk salīdzinājumā ar priekšgājējiem.
Tas dod cerību, ka vecāki ir kļuvuši izglītotāki un arvien lielāku uzmanību pievērš bērnu veselības jautājumiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste.
Ir labi, ka vecāki saviem bērniem uzticas un ļauj būt patstāvīgiem, tomēr galvenās rūpes par bērnu zobu veselību vismaz līdz 6, ja ne pat līdz visu 8 gadu vecumam ir jāuzņemas vecākiem, tostarp par zobu tīrīšanu.
Aptaujas dati liecina, ka pārāk daudz vecāku Baltijas valstīs atstāj zobu tīrīšanu tikai bērnu pārziņā, īsti nekontrolējot, kā bērni paveic šo tik svarīgo uzdevumu. Vairāk nekā 50% vecāku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pastāsta, pamāca un ļauj bērniem pašiem tīrīt zobus vai pat atstāj zobu tīrīšanu pilnīgā viņu pārziņā. Attiecīgi 18% aptaujāto Latvijā un Igaunijā, un 20% Lietuvā zobu tīrīšanu ir atstājuši tikai bērnu pārziņā, kas jau pašos pamatos nav pareizi.
D.Ķīse norāda – ir svarīgi, lai vecāki palīdz, kontrolē un pārtīra bērna zobus, jo mazs bērns vēl nav spējīgs parūpēties par savu veselību pats, zobus adekvāti iztīrīt pats vēl nespēj. Vecākiem vajadzētu saprast, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Vairāk iesaistoties ikdienas mutes un zobu higiēnas rituālos, padarot tos par interesantu, kopīgu nodarbi, iesaistot modernās tehnoloģijas, kas patīk mūsdienu bērniem, piemēram, elektronisko zobu birsti Sonicare bērniem, kur interaktīva aplikācija seko līdzi zobu tīrīšanai, izdotos izvairīties no kariesa.
Vecākiem ir ļoti svarīgi apzināties, ka bērniem ir jākopj mutes dobums ar pirmā piena zobiņa parādīšanos. Ir jālieto katram vecumam atbilstoša zobu birstīte un fluoru saturoša zobu pasta. Bērniem ir jāmāca tīrīt zobus, jāparāda, kā pareizi tos kopt. Sākumā bērns pats iztīra zobus, un tad vecāki pārtīra, lai pilnībā noņemtu aplikumu un aizvāktu baktērijas. Zobu tīrīšanu var pārvērst par atraktīvu spēli. Un jāatceras, ka vecāki rāda piemēru bērniem, kā rūpēties par sevi, bērni mācās no mums, pieaugušajiem. Zobu tīrīšanai ir jābūt patīkamam rituālam, kas palīdz rūpēties par savu veselību, saka D. Ķīse.
Philips aptauja tika veikta šā gada martā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāju.
Autors: Philips
