Sirds veselībai ikdienā jāvelta pastiprinātas rūpes un uzmanība, jo stipra un vesela sirds ir viens no pilnvērtīgas un aktīvas dzīves stūrakmeņiem. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (28%) neizrāda īpašas rūpes par sirds veselību, savukārt vēl 24% nepārzina simptomus, kas varētu liecināt par sirds veselības problēmām.
Simptomi – ieklausies savas sirds brīdinājuma signālos!
Sekmīgas ārstēšanas atslēgas ir savlaicīga slimības simptomu identificēšana, vēršanās pie speciālista un rūpīga ārsta norādījumu ievērošana. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka par sirds veselības problēmām var liecināt sirdsklauves, paātrināts pulss miera stāvoklī, elpas trūkums, kā arī nepatīkams spiediens un sāpes sirds apvidū. Tāpat ārste norāda, ka regulāri reiboņi, ilgstošs nogurums un bezspēks, kā arī roku vai kāju aukstums un vājums var signalizēt par iespējamām sirds kaitēm. Ja tiek pamanīts kāds no minētajiem simptomiem, vēlams nekavējoties apmeklēt ārstu un veikt nepieciešamos izmeklējumus slimības noteikšanai un ārstniecības plāna izveidei.
Regulāras pārbaudes nepieciešamas arī veselai sirdij
Dažādām iedzīvotāju vecuma grupām sirds veselības pārbaudes var atšķirties, tomēr kopīgais visiem ir viens – tām jānotiek regulāri un neatkarīgi no līdzšinējo izmeklējumu rezultātiem. Speciāliste norāda, ka katrs var sākt ar elementārāko – regulāru asinsspiediena mērīšanu. Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju asinsspiedienu mēra vismaz pāris reizes nedēļā, 21% šos mērījumus veic pāris reizes mēnesī, 35% norādījuši, ka to mēra pāris reizes gadā, bet 11% respondentu asinsspiedienu nemēra vispār. Skaidrojot pētījuma rezultātus, Z. Zitmane norāda, ka gadījumos, kad cilvēkam sirds veselības problēmas nav bijušas, pilnībā pietiek ar asinsspiediena mērīšanu pie ģimenes ārsta ikgadējo profilaktisko vizīšu laikā. Nedaudz paaugstināta asinsspiediena gadījumā eksperte iesaka noteiktu periodu veikt vairākus mērījumus dienā un apkopotā formā nodot ārstam, lai kopīgi izvērtētu vidējos asinsspiediena rādītājus un saskaņotu turpmāko ārstēšanas taktiku. Reizi gadā būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī vismaz reizi pāris gados ieteicams veikt arī veloergometriju, kas īpaši attiecināms uz iedzīvotājiem vecumā pēc 40. Ja ir atklāti sirds ritma traucējumi, ieteicams veikt Holtera monitoringu. Ģimenes ārste uzsver, ka īpaša uzmanība sirds veselībai jāpievērš iedzīvotājiem pēc 40, kuriem papildus profilaktiskajām sirds veselības pārbaudēm vēlams veikt ģimenes anamnēzes izvērtēšanu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīnu un glikozes līmeni asinīs, kā arī veikt sirds un miega artēriju auskultāciju.
Praksē sirdi pārbauda gan jauni, gan veci
Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka kopumā 68% aptaujāto ir veikta kāda sirds veselības pārbaude, 18% šādas pārbaudes nav veiktas, bet vēl 10% atklājuši, ka sirds veselības pārbaudes nav veikuši, lai gan vēlētos to izdarīt. Tāpat pētījumā iegūtie dati parāda, ka sirds pārbaudes biežāk veic gados vecākie iedzīvotāji. Vienlaikus Z. Zitmane atklāj, ka praksē sirds pārbaudes vienlīdz aktīvi veic gan gados jauni, gan veci cilvēki. Skaidrojot šo tendenci, ārste norāda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien regulāras sirds pārbaudes tiek veiktas, lai kontrolētu esošās sirds saslimšanas, kamēr gados jaunāku cilvēku vidū novērojama aizvien lielāka interese par veselīgu dzīvesveidu, kas ietver arī rūpes par sirds veselību. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece gan atklāj, ka aptiekās lielāku interesi par sirds veselības jautājumiem un asinsspiediena mērīšanu izrāda tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri jau piedzīvojuši sirds saslimšanas vai paaugstinātu asinsspiedienu.
Karstā laikā – piesardzība un ūdens uzņemšana
Karstā laikā sirdij rodas pastiprināta slodze, jo pastiprinās svīšana, kā rezultātā asinis kļūst biezākas, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Z. Zitmane atgādina, ka arī sirds veselībai karstā laikā īpaši svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Ja karstuma dēļ parādās nespēks, reibst galva vai ir paātrināts pulss, ģimenes ārste iesaka apgulties tā, lai galva atrastos vienā līmenī ar sirdi un kājas būtu nedaudz augstāk. Gadījumā, ja minētie simptomi ilgstoši nepāriet, ieteicams nekavējoties vērsties pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Speciāliste atgādina, ka karstā laikā pilnīgi visiem, bet sevišķi cilvēkiem ar sirds veselības problēmām, ieteicams izvairīties no atrašanās saulē, smaga fiziska darba vai sportošanas.
Asinsspiediena “zelta standarts” – 120/80
Veselības monitoringa aptaujas ietvaros 63% respondentu kā normālus asinsspiediena rādītājus minējuši 120/80, 23% atzīmējuši, ka optimāls asinsspiediens ir 80/120-129, bet vēl 6% uzskata, ka normāls asinsspiediens ir 80/130-139 robežās. Z. Zitmane atklāj, ka 120/80 ir optimāls asinsspiediens, tomēr satraukumam nav pamata arī tad, ja asinsspiediens ir nedaudz zemāks (piemēram, 110/70). Asinsspiedienu ietekmē vairāki faktori: vecums, ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus vai guļus), fiziskā sagatavotība, stresa līmenis ikdienā, kaitīgie ieradumi, kofeīns, medikamentu lietošana un citi. Otrs rādītājs, kam vēlams sekot līdzi, ir pulss. Eksperte norāda, ka optimāls pulss miera stāvoklī ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē, savukārt trenētiem cilvēkiem šie rādītāji ir zemāki – no 40 līdz 60 sitieniem minūtē.
Veselas sirds formula ikvienam
47% Veselības monitoringa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, rūpējoties par sirds veselību, ikdienā cenšas samazināt stresa līmeni un labi izgulēties, 28% atklājuši, ka veselīgi ēd, 27% sporto, 21% lieto medikamentus un ievēro ārsta norādījumus, savukārt 8% respondentu par sirdi rūpējas, dzerot uztura bagātinātājus. Z. Zitmane, stāstot par veselas un stipras sirds formulu, norāda, ka visa pamatā ir dzīvesveids un ikdienas paradumi, proti, vēlams ēst sabalansētu un pilnvērtīgu pārtiku, izvairīties no trekniem, sāļiem un cukurotiem ēdieniem, kā arī sarkano gaļu aizvietot ar putnu gaļu vai zivīm, tāpat ārste aicina ik dienas uzņemt pietiekami daudz ūdens (vismaz 1,5 vai 2 litrus dienā), atmest vai ierobežot smēķēšanu un alkohola patēriņu, kā arī regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – vēlams 2,5 līdz 5 stundas nedēļā vidējas intensitātes treniņos vai 1 līdz 2,5 stundas intensīvas fiziskas slodzes apstākļos.
Z. Zitmane un I. Priedniece ir vienisprātis, ka veselīga pārtika, regulāra fiziska slodze, kā arī pozitīvs skatījums uz dzīvi un profilaktiskas pārbaudes ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums sirds veselībā.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptiek
02.08.2019.
