Ja tev pateiktu, ka tu vai, piemēram, tavs 13 gadīgais brālis ir noziedznieks – kāda būtu tava reakcija? Turklāt tavs vienīgais noziegums būtu internetā lejuplādēta dziesma… Šis ir viens no jautājumiem, kurus uzdod filma RIP: A Remix Manifesto, kuru pagājušonedēļ noskatījos Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā.
Cik pamatoti un loģiski ir tas, ka pat šobrīd – digitālajā laikmetā, kad tehnoloģijas attīstās zibens ātrumā, radot nebijušas iespējas radošiem eksperimentiem, autortiesību likumi paliek tie paši vecie? Piemēram, tāds hiphopa mākslinieks kā Girl Talk, kura galvenais muzikālais izejmateriāls ir citu popmūzikas mākslinieku dziesmas, būtībā ir uzskatāms par bīstamu likumpārkāpēju. Viņa radošās darbības laikā autortiesību skaitītājs jau ir uzripinājis tādu ciparu, kuru viņš nespētu atmaksāt pat ne 100 dzīvēs. Bet kurš jurists ir spējīgs novilkt robežu starp to, vai mākslinieks citu mākslinieku radītu darbu izmanto iedvesmai un tālākai jaunradei, vai arī tā ir ļaunprātīga intelektuālā īpašuma ekspluatēšana komerciālos nolūkos?
To, ka visa mūsu kultūra ir būvēta uz pagātnes kultūras mantojuma, zina katrs skolnieks. Šīs filmas režisors min interesantu piemēru – kāpēc izmantot kāda grāmatas autora citātu sacerējumā drīkst par brīvu, bet, lai „citētu” kādu muzikālu motīvu, to remiksējot, ir jāmaksā milzīga nauda?
Šķiet, Radiohead bija pionieri, pieņemot drosmīgu lēmumu nelaist savu disku pārdošanā tradicionālajā formā, bet piedāvāt to internetā par summu, kādu ir gatavs maksāt katrs viņu fans – pilnīgi individuāli. Viņi arī nedraudēja ar sūdzēšanu tiesā nevienam, kurš vēlētos aizņemties dziesmu fragmentus pašu miksējumiem.
Protams, filmas autors Brets Geilors labi apzinās, ka šādu soli var atļauties tikai Radiohead un viņiem līdzīgie, kuri savus miljonus nopelna, uzstājoties koncertos. Mazāk veiksmīgiem mūziķiem fakts, ka viņu dziesmas par brīvu izplata internetā, joprojām sagādā galvassāpes. Tomēr, manuprāt, ir apsveicami, ka beidzot diskusija par tik kutelīgu tēmu kā autortiesības, ir izgājusi tautās. Ne velti RIP: A Remix Manifesto saņēma festivāla skatītāju balvu. Jo drosmīgāki būs pašreizējā autortiesību likuma oponentu argumenti, jo lielākas ir iespējas, ka likumi tiks pārskatīti. Man nav ne jausmas, kādiem tiem jābūt. Taču viens ir skaidrs – tiem ir jāiet līdzi laikam un tehnoloģijām. Citējot Bretu Geiloru: „Autortiesības tika radītas, lai aizsargātu kreativitāti, nevis to iznīcinātu.”
Starp citu, filmas veidotāji solījuši, ka Remiksa manifestu pilnīgi par brīvu varēs ne tikai noskatīties, bet arī izmantot pārmiksēšanai, savu video materiālu pievienošanai un cita veida radošam „pirātismam”. Jaunāko informāciju vari atrast opensourcecinema.org.
