Šorīt datorā šķiroju vairāku gadu laikā tapušas digitālās fotogrāfijas, kuras uz Ziemassvētkiem vēlos uzdāvināt tuvākajiem draugiem, un samulsu ne pa jokam. Vienkārši tajās nemitīgi parādās cilvēki, kuriem šobrīd manu draugu dzīvē vietas vairs nav.
Piemēram, vienai manai draudzenei nākamvasar būs kāzas, taču manās pagājušā gada dzimšanas dienas svinībās viņa bija kopā ar pavisam citu puisi. Cita atkal man pavisam nesen atklāja, ka ir iznīcinājusi gandrīz visas fotogrāfijas, kas viņai atgādina par iepriekšējām attiecībām, tāpēc es nemaz neuzdrošinos viņai dāvināt bildes no kādām bezgala jautrām Jaunā gada svinībām (kaut tieši viņa tajās bildēs izskatās lieliski!). Savukārt vēl kāda laba drauga mīļotā sieviete mani tiešām iedzītu zemē, ja es viņam uzdāvinātu fotogrāfijas no laika, kad mums patika divatā dauzīties apkārt pa koncertiem. Un viss – mana ideja par Ziemassvētku dāvanu draugiem sabruka pāris minūšu laikā!
Taču vēl spēcīgāks piemērs par pagātnes ietekmi uz mūsu šī brīža attiecībām, šķiet, ir vēl kādas manas paziņas stāsts. Viņa jau vismaz pusotru gadu ir kopā ar puisi, kura gultā sēž iepriekšējās draudzenes dāvināts trusis. Ne jau dzīvs, bet mīkstā rotaļlieta. Lai kā viņa ir centusies to trusi nolikt kaut kur istabas stūrī, viņš vienmēr atgriežas gultā. Atklāti runāt par to ar savu draugu mana paziņa neuzdrošinās. Taču tagad viņi kopā pērk dzīvokli, un viņai ir gandrīz vienalga, kur ņemt meistarus, kuri remontēs viesistabu, jo vairāk par visu pasaulē meitene grib uzzināt, vai tas trusis ievāksies arī viņu dzīvoklī.
Kā ir ar Tavu pagātni? Kur Tu liec fotogrāfijas un dāvanas, kas Tev saistās ar iepriekšējām attiecībām?
