Pēdējās dienās daru tik daudz sev neierasta, ka brīžam jūtos kā izmēģinājumu trusītis. Kino, pasakas un regbijs vienā putrā. Tiesa, gana baudāmā.
Par kino
Vasarā, kad atbalstīju draudzeni stāties maģistros kino režisoros, viņa man lika apsolīt, ka palīdzēšu viņai ar scenārijiem. Vēl abas nosmējām, ka kopā iesim pa sarkano paklāju. Tagad solījums ir jāpilda. Svētdienu pavadījām Vakarbuļļos, domājot scenāriju četras minūtes garai īsfilmai un filmējot gaismu un ēnu spēles. Ja ar filmēšanu mums gāja ļoti labi, proti, safilmētās peļķes, skatlogi un jūrā ieskalotais soliņš izpelnījās mācībspēku atzinību, tad ar scenāriju mums tik viegli neiet. Viss, kas nāk prātā, jau pēc pāris minūtēm šķiet pārāk banāls vai arī neatbild uz jautājumu, kāpēc to vispār vajadzētu filmēt. Tā nu esmu scenārija meklējumos un katru pretimnācēju uzlūkoju kā iespējamo filmas varoni.
Par pasakām
Savukārt vakar devos uz ierakstu studiju ierunāt latviešu tautas pasaku Laiskā vērpēja un vēl pāris citus mūsu tautas gara darbus. Varbūt esi dzirdējusi, ka biedrība Ideju Forums aicina sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ierunāt pasakas, kuras izdod ierakstos neredzīgajiem bērniem? Tuvāko mēnešu laikā ir plānots atvērt arī interneta lapu, kurā ikviens bez maksas varēs noklausīties šīs pašas pasakas. Cosmopolitan komanda ar patiesu aizrautību piekrita dalībai šajā projektā, jo biedrības mērķis ir popularizēt pasaku un dažādu stāstu lasīšanu bērnu un pusaudžu vidū, kā arī rosināt vecākus lasīt saviem mazuļiem priekšā. Nobijusies gan bija ne pa jokam, jo apzinos, ka, ikdienā runājot, vārdiem mēdzu noraut galotnes un latviešu pasakas piņķerīgo teikumu dēļ nav nemaz tik viegli skaisti nolasīt. Tā kā iepriekš zināju, kādas pasakas man būs jālasa, tad mājās skaļā balsī mazliet patrenējos un, ja tev gadās līdzīga situācija, iesaku darīt to pašu. Ierakstu studijā piecas pasaciņas nolasīju nepilnu desmit minūšu laikā un pārteicos vien divas reizes. Par spīti tam, ka bija jādzied gan kā zīlītei, gan jāizrunāt tādi vārdu salikumi kā "pilns tīnis klētī; vēl vērptu, ja būtu tītavas notīt." Īsts mēles mežģis.
Par regbiju
Taču, ja LTV7 šobrīd taisītu aptauju par to, kurš ir apzinīgākais kanāla skatītājs, man tā vien šķiet, ka es pretendētu uz pirmajām vietām. Goda vārds, es esmu redzējusi gandrīz visas regbija spēles, kuras tiek pārraidītas Pasaules kausa ietvaros, un nespēju atiet no TV ekrāna, kamēr spēle nav beigusies. Jo es to vairāk skatos, jo man tā šķiet aizvien izsmalcinātāka. Un, jo labāk saprotu noteikumus, jo karstasinīgāk dzīvoju spēlei līdzi. Kad manas ģimenes draugs, skots pēc tautības, to visu izdzirdēja, viņš atklāja, ka Lielbritānijā ir teiciens: "Futbols ir džentelmeņu spēle, kuru spēlē huligāni. Savukārt regbijs ir huligānu spēle, kuru spēlē džentelmeņi." Es jau nojautu, ka aiz muskuļu kalniem un uzsistajām acīm slēpjas galantuma paraugi. Iesaku tev novērtēt.
