Nejauši laimējās uz mirklīti būt par liecinieci radošam procesam – animācijas filmas Čiža acīm tapšanai. Līdz šim neko nezināju par tādu žanru kā dokumentālā animācija, tāpēc redzētais mani vienkārši apbūra. Cerams, ka filmas veidotāji pagūs darbu pabeigt līdz Lielajam Kristapam, es degu nepacietībā to ātrāk redzēt!
Filma Čiža acīm būs nu jau astoņdesmitgadīgās rīdzinieces Irīnas Piļķes dzīvesstāsts, un pamatā tā būs veidota no zīmējumiem, kurus kundze visu mūžu gluži kā savdabīgu dienasgrāmatu zīmējusi burtnīciņās. Savukārt animācijas režisors Edmunds Jansons šos zīmējumus šobrīd iedzīvina kustīgā bilžu stāstā.
Ciemojoties animācijas studijā, šķirstīju šīs unikālās dienasgrāmatas, kurās sieviete savas dzīves notikumus ir iemūžinājusi asprātīgos, mazliet naivos zīmējumos, un biju pārsteigta, ar kādu gaišumu, vieglumu un pat ironiju viņa atainojusi visbaisāko pieredzi – karu, biežās uzturēšanās reizes slimnīcās un sanatorijās, dzērāja vīra vardarbību, mammas nāvi. Draugi un viņa pati sevi saukusi par Čiž (no krievu valodas – ķivulis), bieži arī zīmējusi sevi kā mazu putniņu.
Īstenībā šausmīgi žēl, ka 20 minūšu filmiņā satilps tikai maza daļiņa no Irīnas kundzes zīmējumiem – tās burtnīciņas var pētīt un pētīt līdz bezgalībai. Bez dramatiskiem un izšķirošiem notikumiem tajās ir arī daudz un dažādi ikdienišķi sīkumi. Var teikt – visa padomju laiku sadzīves atribūtika: ar malku kurināms ūdens boileris, veļasmašīna Rīga, kleitas un kurpes pēc jaunākās modes… Iespējams, daudz lielāka par māksliniecisko talantu (un tas viņai neapšaubāmi piemīt!) ir Irīnas kundzes apbrīnojamā spēja pamanīt, ievērot, izcelt un, ja vajag, izzobot.
Muzejā Čiža unikālās dienasgrāmatas neesot ņēmuši pretī. "Ko jūs iedomājaties, kuru gan tas interesē?!" tur esot teikuši. Labi, ka burtnīcas tagad ir drošās rokās!
