Nupat vairākas interneta lapas ziņoja, ka Viktorija Bekhema beidzot ar savu apģērbu ļāvusi noprast, ka viņas krūtis jau sen kā ir palielinātas ar silikona implantu palīdzību. Pagājušā nedēļā mēs ar redaktori Baibu par šo tematu karsti diskutējām.
Nē, nevis par to, vai esam par vai pret krūšu palielināšanu. Vienkārši, pārrunājot kārtējos jaunumus, kurus uzzinām no ārzemju preses, secinājām, ka daudzas sievietes, kas savas krūtis ir palielinājušas ar implantu palīdzību, pēc tam no visas sirds tās cenšas parādīt plašākai publikai. Protams, viens no izskaidrojumiem varētu būt mazvērtības kompleksi, kas pat ar ķirurga palīdzību netiek atrisināti, taču mums šai tendencei radās arī otrs izskaidrojums.
Iespējams, sievietes, kas palielinājušas savas krūtis ar implantu palīdzību, tās vairs neuztver kā daļu no sevis, bet gan kā visparastāko aksesuāru. Nu kā krelles vai brošu. Jo vismaz es – lai vai cik lielu izgriezumu kleitai izvēlētos, ikdienas tērpos pavisam atkailināties nevēlos. Man ieslēdzas tāds kā pašsaglabāšanās instinkts, kas neļauj pārkāpt robežas un liek sargāt savas krūtis. Savukārt man pazīstamām sievietēm, kurām krūšu formu ir palīdzējis uzlabot ķirurgs, drēbes ar katru dienu kļust aizvien caurredzamākas un caurredzamākas. Un krūšu atkailināšana viņām nozīmē tikpat daudz, cik man mini svārki. Šķiet, viņām tās vairs nav nekas īpašs un intīms. Vai pie vainas ir svešķermenis krūtīs?
