Mani sajūsmināja Cosmo ekskursija, kas izrādījās aktīvākā, kas mums ir bijusi. Gan braucām ar riteņiem apskatīt strausu fermu, gan gājām naktī lāpu gājienā pa Vienkoču parku, gan izturējām orientēšanās sacensības, bet šoreiz gribu pastāstīt par vienu spēli, ko spēlējām. Tā bija viena no smieklīgākajām lietām, kas vispār notika brauciena laikā, un tieši tāpēc, ka tā tik laba, nolēmu par to pastāstīt.
Principā to var spēlēt jebkurā kompānijā. Katram spēlētājam ir jāierodas uz spēli ar 3 foršām, taču pašam saimniecībā nevajadzīgām lietām, vai tādām, kas vairs nepatīk, vai ko neizmanto. Tas var būt jebkas – sākot ar rotaslietām vai DVD, līdz pat Ulmaņlaika tējkannām, padomju galdautiem, tamburīnam, gaļas maļamai mašīnai, grāmatām – viss, kas vien ienāk pātā. Tikai noteikums tāds, ka to nedrīkst pirkt. Ir noteikti jāņem tas, kas jau mājās bijis.
Dāvana ir jāiesaiņo – taču tā, lai nevarētu pateikt, kas tur iekšā. Jaiesaiņo smuki un "iekārojami" – lai citiem iepakojums izraisītu interesi. Visas dāvanas tiek sakrautas kaudzītē, spelētāji sasēžas apkārt.
Viens sāk mest metamo kauliņu. Ja uzmet 1 vai 6, drīkst paņemt vienu dāvanu un nolikt sev priekšā. Tā pagaidām ir viņējā. Spēle notiek pa apli, līdz ir paņemtas visas dāvanas.
Pēc tam tiek uzņemts laiks, piemēram, 20 minūtes, un viss notiek tāpat, kā iepriekš, tikai tagad, ja uzmet 1 vai 6, var atņemt kādam to, ko tev ļoti gribas. Bet ir jārēķinās, ka arī tev pēc tam to var atņemt. Sākas īstā jautrība, jo dažas dāvanas kļūst patiesi populāras, un par tām notiek cīniņš. Kad 20 minūtes pagājušas, spēle apstājas. Un tagad sāk pēc kārtas izpakot dāvanas un skatīties, kas ir dabūts.
Tas ir patiesi smieklīgi, jo izrādās, ka dāvanas, par kurām notika vislelākie cīniņi, ir kaut kāda glīti iepakota kefīra sēne (ko iemet pienā, un 2 dienu laikā rodas kefīrs) vai vēl kaut kas tikpat smieklīgs. Un par kaut ko patiesi foršu un vērtīgu neviens tā arī nebija interesējies.
Tici man, adrenalīna spēlē netrūkst. 🙂