Šis ir stāsts par donžuānu, kuru zināju jau vairākus gadus. Man likās, ka viņš mani neievēroja… līdz kādam brīdim.
Kādā siltā vasaras vakarā biju izgājusi laukā vienkārši pastaigāties, sakārtot savas domas, jo nesen biju izšķīrusies no sava bijušā un vēlējos “izvēdināt smadzenes”. Biju iegrimusi savās domās, kad redzu pretimnākošo siržu lauzēju. Saņēmu sevi rokās un gāju pretī… Un tad kaut kas notika. Līdz šim viņš nebija mani uzrunājis, bet tagad smaidīgs nāca man klāt un sasveicinājās. Es, protams, biju šokā! Daudz mēs nerunājām, viņš tikai pavaicāja, ko es darīšu rītvakar. Atbildēju, ka lielu plānu man nav un tad viņš mani uzaicināja uz vietējo pasākumu. Es nezināju, ko atbildēt, bet teicu, ka padomāšu. Tā nu pienāca vakars un biju, godīgi sakot, satraukta. Ballē mazliet padejojām, bet tas bija tikai sākums. Bijām mazliet iedzēruši un gājām mājās, pie dzelzceļa bija tādas kā pļavas un tur viņš mani apturēja. Paņēma mani aiz rokas un ieveda pļavās……..viņš apsēdās un lika, lai es apsēžos viņam klēpī. Man sirds sitās tik ātri, ka nezināju ko darīt, jo man viņš ļoti patika, nu ĻOTI! Tā nu es apsēdos viņam klēpī un laikam alus darīja savu. Es sāku viņam bužināt matus un puisis sacīja, cik ļoti viņam tas patīkot. Nākamajā mirklī mēs bijām kaili un tur pat pļavās karsti mīlējāmies! Pēc tam mēs kopīgi devāmies mājās, kur mūsu ceļi šķīrās, bet uz atvadām viņš man veltīja tik karstu skūpstu, ka joprojām jūtu to uz savām lūpām. Pagāja vasara un es vairs viņu nesatiku, žēl, bet tā bija labākā vasara manā mūžā!
Laura, 18 gadi.
