Nezinu, vai rudens depresīvā laika, gaidāmā pasaules gala ietekmē vai tāpēc, ka beidzot jūtos pieaugusi, es līdz kaulam esmu sapratusi, ka gribu dzīvot – katru dienu, katru mirkli. Vienalga, vai tas ir skaists, vai rūgts – es gribu visu, ko dzīve man ir sagatavojusi.
Vēl nesen arī es piederēju pie tiem cilvēkiem, kas dzīvo gaidot. Brīvdienas, pavasari, algas dienu, svētkus, ciemiņus.. un viss laiks līdz tam bija jāpārdzīvo, jāpārcieš. Visu laiku jāpaciešas. Tas nozīmē, ka visa dzīve ir sadalīta mazos nogrieznīšos, projektiņos. Tad, kad gaidītā diena vai notikums pienāk, nez kāpēc arī gandarījums un laimes sajūta neseko.
Tad nu tagad es priecājos par visu. Labu vai sliktu garastāvokli, paklausīgiem vai niķīgiem bērniem, mierīgu vai saspringtu dienu, slimību vai labu veselību un garastāvokli. Dzīve ir piepildīta, un es jūtos labi.
Pamēģini arī tu!
