Man ir liels prieks, ka lasot cosmo pamanīju, ka mājaslapā var izveidot savu profilu. Tas tiešām priecē. Patīk arī fakts, ka te ir dienasgrāmatu sadaļa, kur tu vari izpausites un izlikt sevi, jo šeit nav obligāti jānorāda ne uzvārds, ne dzimšanas dati un citas pazīmes, pēc kurām var atpazīt, kas patiesībā tu esi. Paldies par šo iespēju. Pavasaris liekas vairs nav jau aiz kalniem. Sāk parādīties jaunās zāles asniņi, šur tur starp kūstošo sniegu jau spraucas sniegpulkstenītes, un putni sāk dziedāt savas dziesmas. Arī saule parādās biežāk, un nesen man bija tas prieks, pēc neskaitāmajiem, drūmajiem ziemas mēnešiem, redzēt tirkīzzilas debesis ar baltiem mākoņiem, gluži kā baltas lidojošas vates pikas. Arī gaisā virmo pavisam cita smarža. Bet ja jau pavasaris tuvojas, tas nozīmē, ka jāsāk gatavoties vasarai. Katru rudeni nosolos, ka turpināšu apmeklēt fitnesa nodarbības, lai saglabātu savu formu, bet nekā, tas vienmēr izpaliek, jo mācības ir pārāk daudz. Nu tad atkal jāsasteidz viss šis process pavasarī. Lai cik tas smieklīgi nebūtu, katru pavasari meitenes skrien uz sporta klubiem kā negudras, lai tikai nomestu svaru. Ja godīgi, tas ir visai nožēlojams skats, un es spēju tikai nopūsties par to visu. Bet lai jau. Kārtējās brīvdienas paiet neko nedarot. Un arī šo pirmdienu es plānošu, kā jautri un interesanti es izklaidēšos piektdienas un sestdienas, bet pēc tam atkal čiks vien sanāks, jo nogurums ņems varu pār tavu ķermeni, un man nepietiks garīgā spēka, lai sevi piespiestu doties izklaidēties ar draugiem, pat apzinoties, ka tiklīdz es satikšos ar draugiem būs spēka pieplūdums. smieklīgi. PAR MĪLESTĪBU runājot. Man pašlaik prātā maisās dažādas domas par to, kas ir mīlestība, un kā tā izpaužas man. Vai es spētu aprakstīt to ar vārdiem? Diezin vai. Man liekas, ka pat izcilākie dzejnieki, kas rakstījuši dzeju par mīlestību, vai arī dzeja mīlestībai?, lai kā arī nebūtu, pat viņi nav spējuši izteikt visas sajūtas, tikai dažas. "Mīlestībai pieder tikai mirklis!" skaisti vārdi, kas skan man ausīs katru mīļu sekundi. Mīlestības kvēli mēs piedzīvojam tikai sekundi, un pārējais jau ir tikai detaļas- kas un kā. "Ja tevi nemīl, tu esi miris" or "Ja tu nemīli, tu esi miris" Miris no tā, ka tu nespēj sajust rūpes par tevi, vai arī nespēj sajust, kā tas ir kādu mīlēt. Par kādu rūpēties, un gribēt rūpēties, sniegt baudu, priecēt, likt smaidīt, gribēt dzīvot. Sajust maigu pieskārienu ar siltiem pirkstiem pār ķermeni, ka saskrien tirpiņas un uzmetas zosāda, un aizvērt acis un klusībā līksmot par sajūtām, kas liek reibt un reibt. Es nezinu, varbūt es cenšos izteikties savādāk, ne tik tieši, un izklausās pliekani, bet man patīk.
