Emulsija ir divu vai vairāku nesavienojamu šķidrumu sajaukums, kur viens šķidrums tiek vienmērīgi izkliedēts otrā (zīm. No vikipedia). Biežāk sastopamas eļļu un ūdens emulsijas ikdienā ir piens, margarīns, krējums, sviests, dažādas salātu mērces. Kosmētikā eļļas tiek emulģētas ar ūdeni, lai iegūtu krēmus, losjonus, pieniņus, sviestus, skrubjus, maskas un kondicionierus. Lai pagatavotu šādas – ūdens/eļļas emulsijas ir nepieciešams emulgators, jeb viela, kas padara šo maisījumu stabilu un ūdeni ar eļļu savienotu. No dabā un pārtikā izmantojamiem emulgatoriem populārākais ir olas dzeltenums, jeb pareizāk- lecitīns, kas atrodams tā sastāvā. Kosmētikā izmantojamo emulgatoru- emulģējošo vasku, iegūst no augu eļļu atvasinājuma – vaska un alkohola (cetyl vai stearyl alkohola – nejauciet ar alkoholu, kas atrodams veikalu plauktos un izmantots ādas kopšanā sausina to) – šī kombinācija ne tikai sniedz mīkstinošu un mitrinošu sajūtu ādai, bet arī sasaista eļļu/ūdeni stabilā emulsijā, ir nekaitīgs un dabīgs. Emulgatori patiesībā darbojas molekulu līmenī – sasaistot ūdens un eļļas molekulas vienotā emulsijā. Ūdens ir polārs materiāls un lietas/priekšmeti/vielas, kurām „patīk” ūdens, vai kuras to piesaista , sauc par polārām un visi šie materiāli ir hidrofili (jeb vienkāršoti runājot- ūdens draugi un piesaistītāji 😉 ) Savukārt- eļļas un citas taukvielas ir hidrofobi – tās ir nepolāras un atgrūž ūdeni. Emulgatori satur gan hidrofilās gan hidrofobās daļas, tādēļ vienmērīgi spēj sasaistīt ūdens molekulas ar eļļas molekulām, kas savukārt nodrošina ne tikai to, ka emulsija nenoslāņosies, bet arī to, ka eļļa daudz veiksmīgāk kopā ar ūdeni tiks novadīta ādas dziļākajos slāņos. Emulģējošais vasks ir drošs, no augiem iegūts emulgators, tā kušanas temperatūra ir 48 C un to var izmantot mājās gatavotiem sejas un ķermeņa losjoniem (2%-5% no sastāva), krēmiem (4%- 8% no sastāva), sviestiem (10%-15% no sastāva), skrubjiem, maskām, ziedēm un pieniņiem.