Gribēju dikti daudz rakstīt, aprakstīt visu.. Bet nav spēka 😉 Reizēm ir tik grūti sadzīvot un izprast vecus cilvēkus.. Vecmamma apzinoties/neapzinoties mūs sāpina! un tiešām sāp! Sirds sažņaudzās, kad pasaka- sadzeršos zāles un jums būs labāk! kāds labāk?! Jā, es neesmu tā mazmeita, kas ieritinās blakus pie kamīna.. bet ne jau mazāk man viņa svarīga! Jā, ikdienā izbesij ar savām nepātrauktajām negācijām, neapmierinātību! Bet ne jau tādēļ viņa ir slikta, ne jau kādu apgrūtina! ai..šovakar bija traki. Tā teikt, atkal aizvērās.. Paies pāris dienas un vecmamma izliksies, ka nekas nav noticis.. Traki! Gribas ātrāk aizbraukt uz Rīgu, lai to visu neredzētu un nedzirdētu.. Bet tajā pašā laikā, tik žēl, ka mamma te paliek un to visu pārdzīvo.. mamma tikai klausās, uzkrāj visu sevī, norij to visu sāpi 😐 Cerams viss būs labi!! Gribētu pateikt tagad māsai, brālim, visai ģimenei ka mīlu!ļoti!
