Viss. Man pietiek. Es allaž esmu teikusi, ka lai arī cik grūti šeit Latvijā klātos, es vienmēr izpēršos un uz ārzemēm peļņā nebraukšu. Palikšu saglabāt latviešus. (:-D) Bet nu pat mani spēcīgie principi sāk šķobīties. Varbūt tā tiešām ir labāk. Ja ne labāk, tad noteikti vieglāk. Protams, galvenais ir gribasspēks un tad jau visu , ko vēlas var panākt, par piemēru var minēt vienu no šī foruma lietotājām, kurai ir 4(!!!) darbi. Viņa ir malacis. Tad nu es sāku domāt, vai man ir par maz degsmes? Par maz optimisma? Man liekas, ka nē. Bet viss pēc kā tiecos… nāk pārāk lēni. Nē, tā laikam nevar teikt. Visam savs laiks. Ak, pareiz… ir jāizdzīvo visādas dzīves situācijas arī tās sliktās, lai spētu novērtēt labās. Bet tās sliktās eh… Kā jūs meitieši peraties pa dzīvi?
