Šodien pamodos ar tādu pacilājošu sajūtu. Vakar nosvinēju izlaidumu. Atkal! Un tās nebūt nav beigas! jāsaka šī banālā un sen nobružātā frāze – katra dzīves posma beigas ir sākums kaut kam jaunam. Ar augsti paceltu galvu pakāpos augstāk! Vēl vienu soli augstāk! Bet vai es redzu sava ceļa mērķi? Nevarētu teikt.. Ir priekšā krustceles, ir kāda ceļa beigas, ir kādas jaunas iespējas. Es tikai mēģinu šobrīd saskatīt to, kas ir man svarīgākais. Es esmu tikai cilvēks un es nezinu, vai man izvēle būs pareizā, bet mēģināšu.. Esmu pieļāvusi kļūdu, bremzējusi savu izaugsmi cita cilvēka dēļ. Un vai bija tā vērts? Nē! Ja esmu kādam, tad esmu ar visu sirdi, bet tas nenozīmē, ka arī turpmāk apstāšos, ja būs iespēja man dota. Es kļūdījos, bet tagad zinu – ja būtu man iespēja to mainīt, laikam gan nemainītu! Nākamreiz, kad atkal būs iespēja, darīšu to, kas man ir svarīgs! ja mani mīl, tad mani atbalstīs un grūtības tikai padara mūs stiprākus!
