Šorīt tā pēc plkst. 4 mūsu daudzzīvokļu mājas pagalmā izvēlās jauniešu kompānija un skaļā balsī sāka apspriest savas „dzimumdzīves” (kā viņi to sauca) problēmas, kā arī to, kāpēc gan pēc apprecēšanās nevarot turpināt dr…… ar visām, ko sagribas. Meitene sāka stāstīt, ka tas esot baušļos paredzēts, bet puisis iebilda, ka vai tad tur esot kas teikts arī par onanēšanu, par to, ka saceļas, skatoties uz meitenēm utt. Tad vēl runāja, ka puisis esot ļoti labs, ka visiem gribot palīdzēt, uz ko meitene iebilda -Nu labi, tu tagad palīdzi vecākiem, bet kad tad tu taisies dzīvot sev? 40 gados vai?- (tas izklausījās kā vecuma raksturojuma kalngals). sad Kāpēc es tik pacietīgi klausījos, kāpēc nebļāvu, ka nav arī tāda baušļa „Tev nebūs savus kaimiņus modināt agrās rīta stundās”, tomēr parasti tā nedara… Nezinu. Laikam biju mēma no brīnuma, ka kāds to pats nesaprot. :-/
