Tātad.. Vēl joprojām atceros šī gada Dziesmu un deju svētkus. Pati biju dalībniece, iespējams, tāpēc ir tik brīnišķīgas atmiņas. Neesmu no Rīgas, tāpēc sākumā šķita, ka būs nedaudz satraucoši atrasties starp tik daudziem nepazīstamiem cilvēkiem. Patiesībā ļoti kļūdījos. Protams, dažādas personības tur bija, 😀 bet nu man sanāca parunāt ar satriecošiem cilvēkiem. Ar katru var atrast kādu kopīgu tematu, ne tikai, piemēram, dziedāšanu. Un tās sajūtas bija tik neaprakstāmas. Vairs jau man skolēnu svētkos nesanāks piedalīties, tāpēc šo iespēju ļooooti centos izbaudīt. Tie, kuri jau ir bijuši kādos Dziesmu un deju svētkos, gan teica, ka šie salīdzinājumā ar citiem ir bijuši diezgan blāvi, bet es priecājos par to, kas bija! Jaunu paziņu nekad nav par daudz! Varbūt kādam var šķist muļķīgi, ka es tā rakstu par tādiem svētkiem, tomēr vēlējos uzrakstīt. Laikam šodien jūtos ļoti optimistiska 😀
