16.10.2010 Sajūta, kad teksts, vienkārši teksts kas pārādās skype iznīcina tavu iekšējo pasauli sekundes simtdaļā. Ķermenis, kas vairs nespēj adekvāti reaģēt uz sāpēm, kas pārņem ķermeni tik lēni kas jūti ka ķermenis saraujas krampjos. Sajūta, kas viss ir biedzies, prāts neļauj šai informācijai nonākt līdz sirdij lai sirds tik sāpīgi neciestu Bet ar prātu tu jau gaidi to brīdi, brīdi kad sirds sāks aptvert kas notiks, bet pirms sāpēm prāts un miesa pieprasa lētu un nožēļojamu ārstēšanu – alhakolu un cigaretes. Sajūta kad apzinies ka pat nepazīsti nevienu puisi kas spētu radīt pieteikami lielu un spēcīgu plāksteri dvēselei. Un tu apzinies ka šoreiz to visu nāksies vienkārši spēcīgi izsāpēt, izjust un aizmirst. Brīdis kad vinš pēc visa notikušā tev speciāli pienāk klāt un tu jūti ka dvēsele asiņo, kā brūce kas pārrauta, pat jau tad ja tas notika tikai vakar. Sajūta kad vairs nesāp, jo alkahols remdē sāpēs, remdē tik labi ka zini ka nespēsi atgūties no ši dvēseles remdināšanas veida. 17.11.2010. Sajūta, kad pieej viņam no muguras un nezini kā vinš reaģēs. Sajūta, kad vinš tevi nosauc par saulīti. Sajūta, kad redzi viņu, un saproti cik ideāls vinš ir. Sajūta kad preicājies, kad neredzi viņu, jo nezini vai spēsi izturēt ka vinš ir tavā tuvumā. Apziņa, kad zini, ka lai vai kas notiktu, un lai kas netagadītos, tu nedrīksti, nedrīksti iekrist uzticīgā plākstera apskāvienos,ja pat zini, ka nav neviena, lai aizstātu to kādēl šobrīd tu esi tāda, tu nedrīksti , nedrīksti pakļauties vienīgajam puisim kurš jau ir pārbaudīts kā perfekts dvēseles plāksteris, lai cik ļoti pieviktu viņa izskats , runa un iekšējā pasaule, vinš, kaut arī atcerēsies tevi nākamajā rīta, uzturēs sakarus, divdomīgi apzinoties savu respektablo reputāciju svecinās tevi starbrīžos brīdi kad stāvi pie savas klases meitenēm, jo vinš labi zin, ka jautājumi sekos, bet tomēr, tu viņam nenozīmēsi neko, absolūti neko.
