Viņa ir klāt. Lai dievs nogrābstās gar manu mirstošo dvēseli. /ļoti atvainojos reliģiozajām cosmo meitenēm/ Es jau jūtos stūrīga. rar. Bet – paņem Paulu Dāli un lasi: "… Dzīve vispār ir gribēto un negribēto, patīkamo un nepatīkamo iespēju, gaiso un traģisko notikumu piepildījums, saprātīgo un irrocionālo spēku rotaļas un cīņu lauks. Mūsu dzīves vērtību un centienu jēgu nenosaka tik daudz tas, ko mēs faktiski sasniedzam, bet tas, cik uzcītīga ir mūsu griba augstākai vērtībai, cik šī griba ir laba, cildena un stipra. Stiprās dvēseles ir gatavas arī ciešanām un upuriem, likteņa sitienus tās panes ar klusu varonību un gudru pacietību. (…) Laiks skrien, taču pāri laika straumei un parādību plūsmai nemainīga paceļas augstākas vērtības saule, un tās bezlaicīgās jēgas gaismā stiprais cilvēks iziet nākotnei pretim ar ticības drosmi, izturības spēku un nesalaužamu gribu." Tempus currit – šie vārdi aicina laika skrējienā nenokavēties, bet dzīvot pilnvērtīgi. Un to nevar izdarīt rūcot un ņurdot uz vīramāti. Tādēļ turu Dāli pa rokai un viņš vienmēr man palīdz saprast ko es daru nepareizi, vienmēr parāda, kur es attapšos, ja rīkošos neapdomāti un cik zemu krist es negribu un nedrīkstu. Es būsu labāka un nečīkstēšu – smaidīšu un pacietīšu viņas aizrādījumus un nosodījumus – paužot nostāju, ka arī viņa ir persoība ar savu dzīvi un uzskatiem. Stāvēšu tam pāri un nekļūšu par tirgus bābu. Nesāpināšu to kuru mīlu un nepieteikšu karu. Es ļaušos šai laika plūsmai ar viesiem tā plusiem un mīnusiem, jo visam reiz pienāk beigas… Siltu vakaru un tējas tasi, arī Jums Cosmo meitenes. (l)
