Kas tas ir … Kas taa par neapturamu velmi buut laimigai- tiik cik tavaa dzive atveleets, redzet, dzirdet- sajust visu ko sirsnina velas… Sodien ir fantastiski silta diena, saule pie debesu malinas priece cilvekus pildod ar taa nepieciesamiem laimes vitaminiem un hormoniem. Bet vai es tos redzu? Nee! sezu ccetras ar pus sienas un raugos tuksas sejas kas liek skudrinam skriet par muguru. Un tad… kas man mazam un pukainam- jaalien kur nevajag, gribas visu pasauli redzet, gribas to pukaino galvu iebazt kada setmale un raudzit kaa tad tiem seit dzivojas. Nu gribas man but zinaakarai un desmit reizes parjauta " Sveiks, ka tev ssodien darbina gaja?" un par atbildi uzzinat ko jaunu bet nee taa jau pa nadziniem var dabut. Nu cik jau var jautat un okskereet, tas jau nekas ka tas jau tapat vien… Tapat vien… taa kadreiz gribas, neko ipasu nedomajot lenam llepatot pa pasaule un so to redzet un dzirdeet. Un ta pat vien desmit reizes zinat par to ka gajis un ko rit planots darit. Un tad… nu jaa kepas jau ari salst un liekas ka gribas ko jaunu un liekas ka kaut ko kepam vajag. Bet ka lai iisti zina ko? deretu padruskai no visa, ha kaa tu mazais varesi to paskaidrot- to ko isti nezini- ko gribi! Un tad.. citreiz gribas Taadu lielo paldies pateikt, jo kepainim kas jauks uzdavinats vai kas jauks pateikts, bet protams ka pukaina galva daudz nedomajot biezi sailaiz visu gristee jo gribejas ka labak..un tik tiesam gribas pateikt paldies.. nu ka lai tads mazs pukains zvers izdzivo uz siis lielas pasaules, kaa neapmaldiities, redzet visu, un neko nepalaist garam un vel pa nadziniem nedabut. Nu taa es sezu cetras ar pus sienas gaidu ritdienu- kad sauli redzesu un tiik mazliet zinatkara varesu butt…. (l)
