Šobrīd vietā būtu paprāva kaudzīte ar necenzētiem lamu vārdiem. Protams, ka es nelamāšos, mēbeles un/vai traukus arī neplēsīšu (vismaz pagaidām). Kārtējo reizi es savā galviņā jau biju izfunktierējusi ideālu scenāriju. Tā teikt, izplānojusi gandrīz katru minūti. Pats par sevi saprotams, ka viss absolūti nogāja greizi. Izgāzās pilnīgi un ar tādu blīkšķi, ka, šķiet, varētu pat miroņus pamodināt. Tā jau ar mani notiek vienmēr. Kad esmu visu perfekti izplānojusi, nekas neizdodas, bet, kad neko negaidu, notiek pašas neiedojamākās lietas. Visi mana mūža labākie mirkļi ir bijuši spontāni lēmumi vai negaidīti pārsteigumi. Bet tā, laikam, ir visiem, vai ne?