bērnībā mans sapnis bija – kad izaugšu noteikti uzbūvēšu dzīvnieku patversmi (l) lai visiem zvēriņiem būtu mājas kur valda mīlestība, miers un siltums visapkārt. un es izaugu, patversmes man protams nav…lai arī ka to vēlētos, bet es regulāri ieskaitu naudiņu vietējās patversmes kontā 🙂 tur es nebiju bijusi ne reizi, man ir riskanti apmeklēt tadas vietas, jo esmu riktīga dzīvniekmīle, paņemtu visus sev :’-( un šodien ņēmu draugu pie rokas un beidzot aizgajām uz turieni, bet ziniet, labāk nebūtu gājusi :-/ nabaga zvēriņi, dzīvo "čupās", smaka neizturama, kopējas īgnas, nav ne sirsnības ne mīlestības, ne gaidāmā siltuma :-/ brīžiem liekas, ka uz ielas viņiem iespējams būtu labāki apstākļi nekā tur… nolēmu naudiņu vairs nesūtīt, bet katru mēnesi no algas, pirkšu barību un iešu pati skatīšos, pārliecināšos ka mana atnestā barība tiks iedalīta godīgi visiem :-/ eh cik žēl ka tā notiek ar šīm mazajām dvēselītēm, viņos taču ir tik daudz mīlestības 😐 tagad skatos uz savu trušuku kuram vaidziņi kust pie pilnās bļodiņas un ceru ka tāda dzīve, kā maniem zvēriem ir vairākumam mīliet mazos (l)
