Vecs ticējums saka, ka Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās. Man bija sapnis. Tāds sapnis. Tas bija kā ceļš, kā attīstība. Es satiku vienu savu draugu (ar kuru man ir liela vēsture, bet nekad neesam bijuši kopā kā attiecībās), viņš teica, ka meklē savai draudzenei dāvanu, es ar viņu gāju teorētiski uz veikalu, bet tā bija pastaiga. Un visu laiku tā sajūta, ka tā ir jābūt, un viņš sapņa laikā ar vien vairāk un vairāk aizmirst savu draudzeni un beigās jau ir kopā tā kā ar mani. No rīta atvēru acis un ierāvu gaisu. Tā sajūta, tik debešķīgi laba, it kā sapnis būtu realitāte. Pirmā doma bija, kāpēc galvenais vīriešu lomas tēlotājs nebija viens cits aktieris no manas dzīves.Bet šīs divas dienas man visu laiku atgādina kādas tad bija manas attiecības ar šī sapņa puisi un liek prātot, ko es teiktu, ja viņš tomēr gribētu beidzot attiecības ar mani. Un visu laiku atmiņā ir kolosālais sekss, sarunas, kopējā filmu skatīšanās, klusēšana un vienkārši būšana viņa tuvumā. Tas stāsts ir sarežģīts un garšs, es pirms nedēļas skaidri zināju, ka negribu nākošo nodaļu, bet tagad man jau ir jāšaubās.
