Sex and the city mes visas dievinam. Ikviena ir redzejusi, ka Kerija atrod savu lielo milestibu.
Bet ka ir patiesiba? Cik viegli ir atrast lielo dzives milestibu realitate, kur nav rezisora, kur nav iestudetu lomu, ieprieks sagatavots teksts, kur nav iespeja parfilmet kadru, ja tas nav izdevies. Cik viegli ir atrast milestibu vieta, kur viss notiek pa istam?
Sodien es saubijos, par izveli starp sirdi un pratu. Es pienemu lemumu un izaicinajumu, es velos sastapt savu milestibu saja rudenigaja pilseta.
Rudens pilseta ir skaists ar krasainam lapam, pelkem, orandzam laternu gaismam un mazam kafeinicam ar mikstiem kresliem, pieklusinatu muziku un aromatisku teju. Rudens ir tas gadalaiks, kad gribas ar kadu but kopa un soreiz tas nav draudzenes vai gimene. Rudenim un ta dregnajiem vakariem piestav vins- milotais virietis.
No sim brivdienam, darba sakam vilkt jaunu, rudens kolekcijas apgerbu. Tas ir klasisks un mazliet seksigs. Pensil svarki lieliski izcel gurnus, dabiga zida bluzite maigi skar kakla liniju, zakete ar stavo apkakli padara koptelu nopietnu, bet augstie papedisi gaitai piedot graciozitati un vieglumu.
Staveju un sarunajos ar paris klientiem no Kinas. Un pie atvertam durvim pamaniju mazu, baltu suniti, kurs energijas parpilns lekaja un skatijas uz visiem ar savam melnajam pogu actelem. Savilku lupas un pacaukstinaju uz vina pusi :”Tju tju tju!” Tiku ureiz pamanita, aceles idegas vel vairak, un kajas saka iet ka sujmasinu adatinas. Ravas uz manu pusi. Pagaju tuvak durvim un suna saimnieks palaida brivak pavadinu. Sabuzinaju mazo zikeri un paskatijos augsup uz ta sainmieku. Tumsas mandelu formas acis ar garam skropstam raudzijas mani.
“Vins ir tik forss!” teicu un centos atbrovoties no sunuka, kurs jau leca ar visam cetram kepam uz mani. “Ja ir!” atbildeja skaisto acu ipasnieks “tikai loti neklausigs.” “Vispar nemak uzvesties, lidz ko vina paiet talak, ta vins sak trakot un riet” vins turpinaja un noradija uz meiteni mazliet talak “tas ir vinas suns.”
“Ohh tas ir tavas meitenes suns?” smaidot jautaju. “Vina nav mana meitene, vienkarsi draugs” vins turpinaja. “Un ka sauc so mazo miluliti?” atkal uzdevu jautajumu. ” Vaitijs, tapec, ka vins ir balts” smaidot atbildeja suna pieskatitajs.
Atkal pienaca tie pasi kiniesu klienti un mes partaucam sarunu. Vins pagaja nostak. Bridi, kamer mani klienti apspriedas es skatijos uz vinu.
Specigs, gara auguma, tumss, melnam acim, peleku, aditu cepuri, kura bija mazliet noslidinata uz pakausi, melna jaka, dzinsos un mazos zabacinos, kuru strikisi bija mazliet atraisiti. Vins bija nonoliedzami seksigs.
Mani klienti saka aizvien skalak sava starpa runat, izdalot divainas skanas,kas izklausijas ka “Hun hau seh, bu muhai hai hu hai hau she”.
Mes saskatijamies un smaidijam. Tas bija del kiniesu valodu vai varbut tur bija kas cits……
Darba diena turpinajas. Staveju ar savu darba kolegi un sarunajamies “Atvaino” kads klusu teica un pieskaras man pie pleca. Pagriezos un ieraudziju atkal tas valdzinosas acis un smaidu, kas atklaja perfekti baltu zobu rindu. “Tu neredzeji manu draudzeni, es vinu nevaru atrast” vins skatijas uz mani un savilka uzacis. “Munuprat, vina aizgaja” laipni atbildeju. “Klausies” vins turpinaja un pieliecas man loti tuvu, vina elpu vareju just uz sava kakla “varbut, ja tu gribi, tu vari man piezvanit”. Vins deva man mazu salocitu papiriti. Es smaidiju. Ejot prom, vins atgriezas un teica: “Tu zini, ka kods jaliek prieksa, ja?” “Es zinu!” klusu, smaidot, atbildeju.
Atveru lapinu, tur bija telefona numurs un vards Semir.
