Tas mūžīgais jautājums „Vai esmu pietiekami tieva? Cik šajā porcijā ir kalorijas? Šokolādes kūka, nē paldies es esmu uz diētas!” Katrai no mums ik palaikam šis jautājums Vai esmu pietiekami tieva? ienāk prātā. Bet ne pa to šodien galvu lauzu, es ilgi domāju par to cik daudz mēs sevi ar šim domām nomocām, jo vienmēr kaut kas nebūs tā. Man kā vienai no apaļīgajām meitenēm šis jautājums ir aktuāls. Vai man patīk tas ko es redzu spogulī – nē, bet vai tas man traucē dzīvot – nē. Un tad tu sāc aizdomāties, vai ir vērts iekļauties tajās pelēkajās masā un būt ar vienā izmērā ar visiem citiem. Jā, barā tev neviens neuzsauc dzērienu, tomēr tevi uzaicina uz kafiju pēc atklātas sarunas. Ar ko tu vēlies izcelties – ar zināšanās vai perfektu augumu?(Protams, ir meitenes, kas ir perfektas visā – un tomēr viņas sevī vienmēr atradīs mīnusus) Šīs nav atrunas – Nē, es nerunāju par izēšanos un sporta nīšanu. Kas var būt labāks par rīta skrējienu vai labu sporta spēli ar draugiem?! Galu galā nenāk par ļaunu kādreiz pasvīst sporta zālē, bet atgriežoties pie sākuma idejas – Vai ir viss savs laiks jāvelta tam lai ievērotu diētas un domātu par ēdienu kalorijām? Domājot par sevi nonācu pie secinājuma – man ir labi tā kā ir, jā esmu lielāka nekā citas, bet man ir sava pievienotā vērtība. Es smaidu, priecājos par dzīvu un šad tad atļaujos gabaliņu šokolādes kūkas. Un kad tad, ja ne tagad. Manuprāt, nav jāiekļaujas sabiedrībā, bet pašai tā jārada. Un ja šodien saposīsies un iziesi ielās ar smaidu, tad par tavu drēbju izmēru visi aizmirsīs.
Un ja tomēr tev sāk nepatikt kā džinsos izskatās tavs dibens, varbūt vienkārši ir laiks nopirkt jaunus!
