Nav parasti laika, nav parasti iedvesmas izlikt visu tā teikt uz papīra, bet soreiz vajag apkopot domas un izdomāt rīcības plānu… Laikam jau kamēr viss nemainīsies vai kamēr kāds kaut ko nemainīs, es kārtējo reizi sevi nomierināsu ar domu, ka ir labi ka ir un, ka bus ari talak vel labak, saulaināk utt… Kā lai cilvēks zin, kad ir pienācis kaut ko uz visiem 360 mainīt?? Katram sava laika bumba un pacietība, laikam!!!! Ir jau manī vēl kaut kas svēts, kas neļauj visu gāzt ar kājām otrādāk, bet no otras puses, pie velna, kad mani kāds ipasi zeelo??? Uzskatu, ka cilvēki kuru strapā ir kaut kādas simpātijas, kā virietim starp sievieti, viens otru jūt… Jūt apmēram kā suņi, kuri saostas… Pa lielam jau censos nenemt galvā siis dzives aizrausanas, jo ir ko zaudeet.. Bet pa lielam, ko tad es zaudetu??? Cilveku, kuram es jutos ka tuksa vieta, cilveku ar kuru pastaiga lidz veikalam ir ka brauciens celojuma, cilveku kuram es pat nezinu kapec esmu vajadziiga… Mūžīgais jautājums- Vai es neupurēju pārak daudz attiecībām, kuras pa lielam jau ir izjukusas un domaju, ka nevar tas uzlabot??? BET Vai es spesu sadzivot ar nastu, kas vilksies lidzi man ka SLIKTAA es?????
