Gribētu padalīties pieredzē kā es atradu ideālu puisi.Neesmu pēc tautības latviete, tāpēc lasot lūgšu jums domāt par saturu nevis gramatiku:)
Viss sākās pirms vairāk kā 2 gadiem.Tikko biju uzzinājusi par domāšanas spēku jeb viss ko vēlēsies un vizualizēsi piepildīsies. Sākumā par to pasmējos, un gribēju pati sev pierādīt, ka tā taču nav taisnība, domas neko nemaina. Nu tā tīri spītības pēc.Pēc neilga laika posma es uzgāju kādu grāmatu, kurā bija teikts, ja gribi kaut ko ieviest savā dzīvē- vienkārši detalizēti to pieraksti un iedomājies, tuvākajā laikā noteikti redzēsi tā izpausmi dzīvē. Tajā momentā biju bez puiša, un nolēmu- lai iet! Pierakstīšu visu, un paskatīšos kas notiks. Ziņkāre taču bija.. No sākuma pierakstīju “ideālo” izskatu puisim līdz pēdējam sīkumam, pēc tam ķēros pie rakstura- gan labajām gan ne tik labajām īpašībām. Viss bija perfekti noformulēts, pāris minūtes apdomāju uzrakstīto un lapu noliku malā.Pagajā visa nedēļa, nekas īpašs nenotika, uz ielas vai kur citur neredzēju sapņu princi. Tā tas bija līdz nākošās 5dienas ballītei- mani pasauca draudzene uz kādu privātmāju, kur būšot daudz cilvēku un kārtīgs dzerstiņš. Pati nedzeru, bet nolēmu braukt. Vakarā sākumā bija ieradušies ap 20 cilvēkiem, un laika gaitā tie palika tikai vairāk. Ap plkst 12 ieradās kāds puisis. Ooo jā, viņš man uzreiz iekrita acīs- spēcīgas miesasbūves, ārprātīgi simpātisks,smaidīgs un nekaunīgs.
Draudzene, kas mani pasauca pirmā viņu iekāroja- vismaz skaļi, un iečukstēja ausī, ka šovakar viņa viņu dabūs. Godīgi sakot es pat saskumu, jo zināju, ka parasti puiši izvēlas viņu- dabīga skaistule, gariem matiem, ļoti simpātiska un uzvedās vienmēr pavedinoši. Es tāda nebiju- man labāk patika no malas paskatīties uz visiem, un vispār biju klusā pele.
Tā nu vakara gaitā tomēr atraisījos, un viņš mani sāka ievērot. Brīžiem likās, ka viņš mani ar acīm burtiski apēdīs. Tas bija iekāres pilns skatiens. Mēs sākām vairāk kontaktēties, un beigās jau bijām tā vakara ” pāris”. Likās dīvaini, ka tomēr viņš izvēlējās mani.Visu nakti bijām kopā, daudz runājām, smējāmies un flirtējām. Pēc visas jautrās nakts protams apmainijāmies ar Nr, un aizbraucām katrs uz savām mājam. Tajā dienā paņēmu to lapiņu kur biju visu sarakstījusi- sajūsma mijās ar satraukumu un šoku. Katrs punkts kuru izlasīju, perfekti sakrita..tas likās nereāli, pārlasīju vairākas reizes- jā tiešām!tas protams attiecināms par izskatu, jo raksturu diez ko daudz neiepazinu. Bet tas pats fakts, ka darbojas. Kopš tās dienas mana dzīve izmainījās. Katrs cilvēks ko satieku, un katra lieta ko turu rokās ir iepriekš man pabijis kā uzmetums uz papīra, pēc tam krāšņa doma galvā.Pašlaik man ir draugs, par kuru sapņo lielākā daļa meiteņu.. Protams viņu es dabūju tieši tāpat, galvenais ir ticēt!
Un ja kāda ir darījusi līdzīgi, labprāt uzklausītu :))
