Sveikas, pavasarīgajā dienā!
Rakstu Tev, jo pati netieku galā ar sevi, savām domām, savām aizdomām un vēlos dzirdēt Tavu viedokli, domas, rājienu vai uzmundrinājumu :)!
Esmu attiecībās, nav ilgi, pusotru gadu,bet ņemot mūsu vecumus, tam vajadzētu būt kam nopietnam, skaistam un neaizmirstamam, bet…………..
Dzīvojam ikdienā kopā, bet laiku kopā pavadām maz,jo abi strādājam, un tiekamies vien vakariņās, gultā un brokastīs un tā dienu no dienas.
Ko darām pārējā laikā, kad esam vienā mājā? Es sēžu, gaidu viņu, skatos pulkstenī, kā stundas iet pēc stundas, kamēr viņš veltīs uzmanību man un atties no datora spēles. Jā, viņa teksti- es esmu audzis viens un man vajag brīvo laiku……….Bet šis brīvais laiks ir krietni lielāks kā pavadītais laiks ar mani.
Viņam sūta vēstules citas sievietes, aicina tikties, iepazīties, man nebija skaidrs, kādēļ tā, jo viņa un manā galerijā ir mūsu kopīgās bildes, bet, kā izrādās, viņš no savām galerijām ir izņēmis mūsu kopbildes ārā……Tad nu redz, kādēļ tik aktīva sieviešu reakcija pret manu vīrieti.
Vakar sēdējām un runājām par nākotnes plāniem, kā izrādās, es esmu mūsu attiecībās vienīgā, kura ir gatava nopietnākām attiecībām, bērniņam utt….viņš- viņš vēl nē, arguments- finansiālā stāvokļa uzlabošana, lai gan jābilsts, ka pelnam labi, strādājam abi labās darba vietās, it sevišķi viņš…… Man sāk mākt šaubas par to, ka bilžu izņemšana, izvairīšanās no nopietnu attiecību būvēšanas varētu būt tas, ka viņš gaida labāku,kādu citu….mani sāk apsēst doma, ka esmu kā pagaidu variants…lai gan viņš saka, ka tā nav, ka esmu mūža mīlestība utt.
Viņš ir apslimis un pārmet man, ka naktīs ņemu segu nost un lienu pārāk tuvu, līdz ar to viņš nevar izgulēties un piedāvāja man variantu, kamēr viņš izveseļojas, es varētu aizbraukt pie mammas padzīvot- es zinu, ko Tu par šo domā, jo pašai man šī frāze bija ārkārtīgi sāpīga…..
Es esmu nonākusi strupceļā un nu nezinu ko darīt, varbūt esmu paranoiķe, varbūt esmu naiva un neredzu acīmredzamo…
Sirsnībā, es.
