Turpinās sarunu sērija ar Mairu Wilkiraini – “Lietus sandaļu” starptautiskā saieta patronesi. Šodien par to, kā visu “Lietus sandaļu” formātā darīt pavisam praktiski! Jā, brīdī- kad visu patiešām jāsāk darīt 🙂
/Rakstīts īpaši cosmo.lv forumam/
Saruna sākas…
– Ar ko tad sākt patiešām?
Maira: Ar vēlēšanos! Jā – un tikai. Tas attiecas ne tikai uz šo konkrēto formātu, bet arī vispār katras jaunas darīšanas ievadā. Ir vēlēšanās, tad nerodas nevajadzīgi jautājumi, nevajadzīga spriedze no sērijas “kam tas vispār ir vajadzīgs”…
– Kam tas vispār ir vajadzīgs?
Maira: Tas ir labs kautājums. Kaut kur pirms neilga laiciņa esmu padzirdējusi – cilvēkiem vajadzīgs pavisam vienīgi tikai paēst, nokārtoties un atstāt aiz sevis jauno paaudzi. Viss pārējais ir tikai kaislības. Šim ir jāpiekrīt. Bet no otras puses, ja mēs dzīvoti tikai vajadzībai, ne priekam: tad mēs šodien vēl aizvien būtu akmens laikmetā. Līdz ar to arī “lietus sandales” šajā formātā- tas ir prieks, kas dažām/ dažiem ir vajadzīgs.
– Cik “dažiem”?
Maira: Nu- tas nav precīzi zināms. Ir daudzas dāmas, kas šo prieku nav apzinājušās. Un uztver kā jaunatklājumu.
– Jā, pēc laika īsto attieksmi redzēsim. Bet pāriesim pie prakses. Kas ir vajadzīgs pēc tam, kad īstā vēlēšanās ir nobriedusi?
Maira: Tad jau sākas īstais darbs. Vispirms jau gatavošanās. Ļoti vēlams tomēr pārdomāt gaidāmo foto/video sesiju scenāriju. Nu varbūt lai ir galvenie momenti…
* Labāk šādas lietas darīt dabā, nevis vannā mājās. Lai būtu pēc iespējas lielāka vizuālā daudzveidība.
* Šo visu vajadzētu uztvert – kā IZRĀDES veidošanu, mevis šauru un rutinētu darbu.
* Kurpītes pirkt speciāli šim notikumam, nevis lietot tās pašas – ar kurām staigājam ikdienā.
* Darbošanās laikā – jāievēro arī daži drošības noteikumi, lai neiedzīvotos traumās: kāju mežģījumos un sastiepumos. Jāzina, kas ir zem ūdens apakšā. Ideāli, ja ir gluda un asfaltēts dibens. Vai cieta smilts. Jāzina, mitrās sandalēs kājas vairāk slīd… Arī pirms darbības tā vieta ir jāizpēta.
* Nav jāsteidzas. Vārda tiešā nozīmē. Papēdīši slīd un ķeras aiz negludumiem pat pilnīgi sausos laukumos.
* Vēlreiz – ir jāpiedomā pie kadra mākslinieciskās nozīmes. Pirmām kārtām, jāizvēlas fons, vieta, īstais gadalaiks, kadra piepildītība. Jāatceras, ne visi ņemtie kadri un video būs forši, daļa būs “ārā sviežami”, tamdēļ materiāls jāsataisa ar rezervi.
– Fotogrāfs jāpieaicina…
Maira: Tas ideālā gadījumā. Maksājam- un fotogrāfi atradīsies ļoti ātri. Jāuzmanās no tā, ka zem “fotogrāfa” birkas varētu būt kādi vīrieši ar citiem/neplānotiem mērķiem. Vislabākais – pieaicināt kādu labi zināmu paziņu vai radinieku. Vai arī uz sesiju doties ne vienatnē, bet kāda drauga/vīra / radinieka pavadība.
– Bet var arī vientnē…
Maira: Ko tad nu nevar? Zīmējumā (->) nedaudz ilustrēts… Uz statīva uzliekam videokameru vai labu fotoaparātu ar video funkcijām. Uzņemam video – nelielos gabaliņos, pēc tam uz mājas kompjūtera izkadrējam ārā. Papildus apstrādājam ar programmu… Tad neesam atkarīga no fotografiem. Pieļauju, ka dažas dāmas “lietus sandaļu” foto-video sesijas laikā ir kautrīgas, un tad der šis paņēmiens.
– Vienvārdsakot – vienmēr var darīt!
Maira: Jā! Atkārtojos – vajag tikai vēlēšanos.
– Paldies par sarunu, un lai censonēm viss izdodas 🙂
Uzjautāja producents Komandors
