Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, bez tam vairāk nekā pusi no tās atkritumos izmet mājsaimniecības. Rimi un SKDS veiktā aptauja* rāda, ka izmest atkritumos pārtikas produktus mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. Visbiežāk atkritumos nonāk piens un piena produkti (47%), maize un tās izstrādājumi (40%), kā arī dārzeņi, augļi, ogas un zaļumi (35%).
Kā galvenais pārtikas izmešanas iemesls tiek minēts notecējis derīguma termiņš vai produkta sabojāšanās – tā norāda vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto. Tāpat vēlēšanos apēst kādu produktu neveicina tas, ka produkts ir ilgi stāvējis, atzīst 28% iedzīvotāju. Visbiežāk produktus, kam beidzies derīguma termiņš, izmet pilsētnieki, savukārt laukos dzīvojošie ar šādiem produktiem biežāk uzcienā savus četrkājainos draugus.
20% jeb piektā daļa iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā, 5% no visiem aptaujātajiem to dara pat vairākas reizes nedēļā. Savukārt vēl 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.
“Atkritumos nonākušais pārtikas apjoms ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam. Kā norāda ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, pārtikas atkritumi rada gandrīz desmito daļu pasaules ogļskābo gāzu izmešu. Rimi veiktās aptaujas dati liecina, ka ar pārtiku rīkojamies neapdomīgi – nopērkam par daudz, neapēdam uzreiz, aizmirstam, ka pat šķietami niecīgs pārpalikums, to radoši izmantojot, var kļūt par lielisku jauna ēdiena sastāvdaļu,” saka Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
Aptauja rāda, ka, salīdzinot ar ilgāk pastāvējušu ēdienu, daudz atbildīgāk iedzīvotāji izturas pret gatavošanas vai maltītes pārpalikumiem: lielākā daļa jeb 79% tos labprāt apēd nākamajā dienā, ceturtā daļa – izbaro mājdzīvniekiem, 15% izmanto cita veida maltīšu pagatavošanai, tikpat daudzi sasaldē un ēd vēlāk, kamēr 12% iedzīvotāju pārpalikušo ēdienu izmet atkritumos. Savukārt pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, lielākais vairums jeb 65% aptaujāto izmet atkritumos; tikai trešdaļa šos produktus izbaro saviem mājdzīvniekiem un 13% izmanto citu ēdienu pagatavošanai.
Fakts, ka mūsu ledusskapju plauktos slēpjas aizmirsti dārgumi, kuriem ļaujam sabojāties, galvenokārt liecina par nepietiekamu pārtikas patēriņa plānošanu. “Rimi ieteiktais risinājums pārtikas atkritumu apjoma mazināšanai ir rūpīgāka plānošana un došanās uz veikalu ar sastādītu iepirkumu sarakstu. Vēl viens efektīvs un atbildīgs solis ir saplānot maltītes īsākam laika posmam, piemēram, trim dienām. Tas nodrošina, ka maltīšu pagatavošanā vienmēr būs pieejami svaigi produkti un pagatavotā maltīte netiks aizmirsta ledusskapja dziļumā,” ieteikumos atbildīgai attieksmei pret produktu patēriņu dalās R. Ikala.
Lai veicinātu atbildīgi plānotu pārtikas patēriņu un pārtikas atkritumu apjomu samazināšanu mājsaimniecībās, Rimi Latvia uzsāk iniciatīvu “Dari zaļi” un aicina ikvienu iepazīties ar Rimi Gardēža Mārtiņa Sirmā padomiem par atbildīgu pārtikas patēriņu. No 6.novembra līdz gada nogalei Mans Rimi Facebook profilā M. Sirmais parādīs kā gudri iepirkties un efektīvi izmantot dažādus produktus, lai atkritumos nonāktu pēc iespējas mazāk pārtikas.
Aptauja par Latvijas iedzīvotāju pārtikas iegādes un efektīva patēriņa paradumiem veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2019. gada jūnijā, aptaujājot 1014 respondentus 18–75 gadu vecumā.
Autors: Rimi
08.11.2019.
