Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. Par to, kā rīkoties saslimšanas gadījumā un kādus profilaktiskos pasākums vēlams ievērot, stāsta BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Kas ir rota vīruss?
Rota vīruss ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kas pamatā saistīta ar spēcīgiem gremošanas un zarnu trakta darbības apgrūtinājumiem. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece skaidro, ka izplatītākie rota vīrusa simptomi ir vemšana, slikta dūša, sāpes vēdera un bieža ūdeņaina vēdera izeja, tomēr saslimšanas laikā bieži novērojams arī izteikts vājums, slikta apetīte, galvassāpes un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, vēlams pēc iespējas ātrāk sazināties ar ārstu, lai vienotos par tālāko ārstēšanas taktiku.
Kā notiek inficēšanās un slimības izplatība?
Visbiežāk infekcijas avots ir tieši saslimusī persona. Rota vīrusu infekcijas izraisītājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām, kā arī iespējama infekcijas pārnešana gaisa – pilienu ceļā (runājot, klepojot, šķaudot) vai saskaroties ar slimnieka vai vīrusu nēsātāja lietotajiem priekšmetiem, norāda farmaceite. Vīrusiem raksturīgi ilgstoši saglabāt dzīvotspēju (spēju izraisīt saslimšanu) apkārtējā vidē uz dažādiem priekšmetiem (no 10 dienām līdz 1 mēnesim). I. Priedniece atgādina, ka imunitāte pret rota vīrusu ir nenoturīga, kas nozīmē, ka iespējama atkārtota inficēšanās.
Ko darīt saslimšanas gadījumā?
Speciāliste uzsver, ka, sākoties saslimšanai, pacientam noteikti jāpaliek mājās, jo ir svarīgi ar šo infekciju neaplipināt apkārtējos cilvēkus. Tāpēc īpaši jāuzmanās ir cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar bērniem, slēgtos kolektīvos un ar pārtikas jomu saistītās darba vietās. Atveseļošanās process parasti ilgst 7 līdz 14 dienas, tomēr to ietekmē cilvēka imunitāte, proti, novājinātas imunitātes gadījumā atveseļošanās var būt arī ilgāka. I. Priedniece atklāj, ka rota vīrusa ārstēšanas svarīgākais aspekts ir organisma zaudētā šķidruma atgūšana proporcionāli šķidruma zudumam, slimnieka veselības stāvoklim un vecumam. Tāpat slimības laikā ieteicams lietot adsorbentu un probiotiskos preparātus. Ja ģimenē kāds ir sasirdzis ar rota vīrusu, šos līdzekļus ieteicams dzert arī pārējiem tuviniekiem, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš higiēnai.
Profilakse
Primārā aizsardzība pret rota vīrusu ir regulāra roku mazgāšana ar ziepēm (pēc tualetes apmeklējuma, bērna autiņbiksīšu mainīšanas, pieskaršanās dzīvniekiem, uzkopšanas darbiem, pirms un pēc ēdiena gatavošanas utml.). Ikdienā ļoti svarīgi saņemt arī veselīgu un pilnvērtīgu uzturu. Ne tikai pēc atveseļošanās, bet arī ikdienā ieteicams uzturā lietot skābpiena produktus. Tie satur antioksidantus un organismam nepieciešamās olbaltumvielas, kā arī kalciju. Imūnsistēmas stiprināšanai palīdz dabīgie antioksidanti. Jāēd graudaugi, rieksti un jālieto uzturā augu eļļas, kuras satur E vitamīnu. Savukārt C vitamīns atrodams svaigajos kāpostos, saldajos piparos, dzērvenēs, kivi, citronos, apelsīnos, greipfrūtos un citos augļos. Maziem bērniem vecumā no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem ieteicamā profilakse ir vakcinācija pret rota vīrusa infekciju.
Autors: Benu Aptieka
